Dalīties „Iepazīsti Latviju un dodies pārgājienā“

Iepazīsti Latviju un dodies pārgājienā

Ek, kur tie laiki, kad kopā ar klasi sākumskolā devāmies pārgājienos gar vietējām upēm un mežiem, lai ceptu desas. Tas bija ne tikai kopā būšanas prieks, bet arī iespēja iepazīt vēl neredzētus apvāršņus. Kļūstot pieaugušam, šādas vērtības nedaudz aizmirsās, taču pēdējos gados cilvēkam daba kļuvusi tuvāka, jo tagad tā ir sakoptāka, turklāt došanās svaigā gaisā uzskatāma par ļoti kvalitatīvi pavadītu laiku.

Sociālie tīkli veicina pārgājienu attīstību

Pasaules veselības organizācija izpētījusi, ka cilvēkam, lai viņš būtu vesels un nostiprinātu imunitāti, dienā jānoiet aptuveni 10 000 soļu vai septiņi kilometri. Tas būtu aptuveni pusotru stundu ilgs gājiens. Protams, ja to veicam visu uzreiz, nevis sadalot, piemēram, no rīta 45 minūtes un vakarā tikpat. Tomēr, būsim reāli, pilsētas cilvēkam, kuram darbs saistīts ar būšanu birojā pie datora, izpildīt šo normu ir diezgan sarežģīti. Tiesa, būšana dabā pēdējos gados kļuvusi iecienītāka, tāpēc daudzi, kuri visu darba nedēļu sabijuši pilsētā, pēc tās noslēguma steidz baudīt dzīvi svaigā gaisā un, iespējams, doties arī pārgājienā.

Pateicoties mūsdienās tik populārajiem sociālajiem tīkliem, jaunu elpu ieguvušas aktivitātes svaigā gaisā. Cilvēki tagad bieži metas kopā un izveido pasākumu Facebook tīklā, kurā, apņemas, piemēram, doties pārgājienā gar Kurzemes jūras piekrasti. Tad tikai atliek atzīmēt “Apmeklēšu” un es esmu jau reāls gājējs, vēl tikai jāsadabū nepieciešamās drēbes un pienācīgi apavi.

Pārgājienā ne tikai stiprinās veselība, bet arī iespējams izzināt dabu un apgūt jaunas vietas. Jo nav jau nemaz tik sarežģīti nolikt malā ikdienas darbus un iesaistīties ar sev mīļajiem nelielā piedzīvojumā, kas ne tikai stiprinās veselību, bet arī garu. Mums ir bagātīgi meži, mežonīgas upes un brīnišķīgu skatu vietas, taču tikai pēdējos gados daba ir izsaukusi lielāku interesi cilvēkos, pilsētniekiem izmantojot izdevību un pārceļoties dzīvot uz laukiem.

Lai dotos pārgājienā, nav pat nepieciešama īpaši tam izveidota infrastruktūra, jo varam doties tur, kur acis rāda, saka Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” pārstāvis Juris Smaļinskis.

“Pateicoties Facebook un draugiem.lv, cilvēki organizējas paši un pārgājienos dodas arvien biežāk. Šādi pasākumi kļūst aizvien populārāki un gribētāju tajos piedalīties arī paliek vairāk, lai gan oficiālas statistikas par to nav,” par mūslaiku tendencēm stāsta Juris. “Tiek veidotas takas arī īpaši aizsargājamās dabas vietās. Tās gan ir īsa mēroga, vien daži kilometri, tomēr tajās cilvēks var kaut ko uzzināt par konkrēto vietu un saprast, ka dabas resursi ir jāsaudzē.”

Pārgājiens – nesteidzīga bauda

“Latvijā ir ļoti daudz vietu, kur doties pārgājienos. Mums ir četri lieli nacionālie parki, arī mēs – “Lauku ceļotājs” – esam izstrādājuši dažādus pārgājienu maršrutus. Iecienītas vietas ir Slīteres, Ķemeru un Gaujas nacionālie parki, pārgājienā tikpat labi var doties arī gar Daugavas krastu – no Krāslavas līdz Daugavpilij. Problēma šobrīd drīzāk slēpjas nevis informācijas trūkumā, bet gan tās atrašanā,” norāda Juris Smaļinskis.

Pārgājiens ir ļoti demokrātiska aktivitāte, jo tai nevajag dārgus instrumentus – tā nav kāpšana kalnos, kur jābūt specifiskam un dārgam inventāram. Saliec mugursomā svarīgāko un dodies ceļā!

Kā uzsver Juris, lielākais pārgājiena ieguvums ir veselības uzlabošanās, turklāt tā laikā, ja slodzes ir samērīgas, ķermenis netiek pārmērīgi noslogots.

“Arī es labāk dodos pārgājienā nekā izbraucienā ar velo, jo, ejot ar kājām, varu nesteidzīgi izpētīt apkārtni un nonākt tur, kur ar divriteni izbraukt nebūtu iespējams,” priekšrocību ceļā doties ar kājām min Juris Smaļinskis.

“Motivācija, kāpēc cilvēki dodas pārgājienos, ir ļoti dažādas. Nereti vēlme ir sportisku nolūku vadīta, jo pārgājieni mēdz būt arī kā piedzīvojumu sacensības. Citiem savukārt ir svarīgi uzlabot savu Endomondo statistiku. Ir arī lēnie baudītāji, kam svarīgs pats process – ainaviski skaista vieta, kultūrvides izziņa. Citiem savukārt patīk vienkārši atslēgties no ārpasaules vai būt draugu kompānijā,” stāsta Juris. “Ir arī tādi, kuriem patīk ceļot vienatnē, pats arī vairākkārt esmu to darījis. Nesen satiku paziņu, kurš uzteica darbu un nolēma viens doties Santjago ceļā.”

Pārgājiens no Latvijas dienvidiem līdz Tallinai

Juris atklāj arī kādu jaunumu. Kopā ar Igaunijas kolēģiem “Lauku ceļotājs” iesniedzis projektu, kas paredz izstrādāt pārgājiena maršurtu no Latvijas/Lietuvas robežas līdz pat Tallinai. Tas ir aptuveni 1000 kilometru, turklāt Juris šomēnes ir apņēmies izpētes nolūkos noiet šo distanci.

“Šī pārgājiena kopējais garums ir līdzīgs Santjago ceļa distancei. Plānots, ka šis jaunais maršruts tiks iekļauts E-9 maršrutā, kas ir Eiropas piekrastes taka – tā sākas no Portugāles dienvidiem un ved gar Atlantijas okeānu un Eiropu līdz pat Narvai,” teic Juris.

Arī Rīga ir lieliska vieta pārgājieniem

Tikmēr pārgājieni.lv vadītājs Jānis Zariņš norāda, ka pārgājienu bums pie mums sācies ap krīzes laiku, kad cilvēki pēkšņi kļuvuši aktīvāki un brīvo laiku labprāt pavadījuši svaigā gaisā. Tieši Jānis uzskatāms par vienu no Latvijas pārgājienu pionieriem – viņš bija starp pirmajiem, kuri šādas aktivitātes sāka rīkot visā Latvijā, neatkarīgi no tā, kā konkrētajā vietā nokļūt.

“Kopš krīzes laikiem cilvēkiem nauda ir atgriezusies, taču tam papildus klāt nācis arī tas, ka tagad ir ļoti aktuāli popularizēt veselīgu dzīvesveidu. Pārgājiens ir viens no veidiem, kā sevi iekustināt,” uzsver Jānis Zariņš.

Esam ieraduši, ka pārgājieni lielākoties ir patālāk no pilsētas, vairāk mežā, gar upēm un pļavās, tomēr Jānis uzskata, ka labus pārgājienus var uztaisīt arī tepat Rīgā. “Šajā pilsētā dzīvo vairāk nekā puse Latvijas, tāpēc pārgājienu kultūra attīstās arī šeit.”

“Pats visvairāk pārgājienus organizēju tieši Pierīgā. Cilvēkiem patīk, ka līdz starta vietai nav tālu jābrauc un var apmeklēt vietas, kas it kā ir rokasstiepiena attālumā, bet par tām neko daudz nav dzirdējuši,” ieskicē Jānis, kurš paša vadītajos pārgājienos cenšas cilvēkiem pastāstīt arī interesantus faktus par konkrēto vietu.

Jāņa vispopulārākais pārgājiena maršruts ir Mangaļsala, kas ir Rīgā, taču apvieno visu nepieciešamo – skaistu dabu, jūru, upi, molu, turklāt tur ir arī vecie armijas bunkuri un nocietinājumi, par kuriem var stāstīt un stāstīt.

“Šādā pārgājienā noietu kilometru nav daudz – aptuveni desmit, taču tie tiek pieveikti kādās piecās stundās. Mangaļsalā no vēstures un dabas vienkpus ir tik daudz visa kā, ka reti kur vēl Rīgas tuvumā ko tādu var atrast. Šis ir maršruts, kur visiem ir interesanti,” par Mangaļsalas burvību saka Jānis Zariņš, par saistošām vietām, kur doties pārgājienos, nosaucot arī Garkalni, Carnikavu, Saulkrastus (saulrieta taka!), Doles salu un Sedas tīreli, kur jūtama pēcpadomju pasaules aura.

Kāds vēl ekipējums?!

Arī pārgājieni.lv vadītājs piekrīt Jurim Smaļinskim un uzskata, ka Latvijas apstākļos pārgājieniem nekāds būtisks ekipējums nav nepieciešams.

“Ejot pārgājienā pa Latviju, kāds vēl ekipējums? Šādam pasākumam ir nepieciešama visvienkāršākā mugursoma, rezerves apģērbs un apavi. Tas arī viss. Galvenais, lai būtu ērti apavi – krosenes vai zābaki, tas jau vairs nav tik būtiski. Piemēram, es pats pārgājienos eju K-Rautā nopirktos darba zābakos, kas ir izturīgi, stingri un tos saplēst tikpat kā nevar, kā arī baltās biksēs, kad pastaiga nav ar augstu grūtības pakāpi. Ja neplāno brist purvā, nekāds specifisks ekipējums nav nepieciešams. Tiesa, ja pārgājiens ilgst vairākas dienas, ir nepieciešams nedaudz padomāt, ko tad īsti ņemt līdzi. Tomēr kopumā Latvija nav tā vieta, kur par to vajadzētu iespringt. Nereti ir tā, ka cilvēks pārgājienā līdzi paņem pārāk daudz un pusi no tā visa var izmest ārā, bet noslēgumā no tās puses vēl trešdaļa izrādījusies nevajadzīga,” atklāj Jānis.

Svaiga gaisa dopings visai nedēļai

Arī Jānis norāda uz pārgājienu labvēlīgo ietekmi uz veselību – ne tikai fizisko, bet arī garīgo.

“Cilvēks pārgājiena laikā apdomā tik daudz lietu, par kurām ikdienā, sēžot pie datora, to nevarēsi izdarīt. Tā ir izraušanās no komforta zonas,” teic Jāni Zariņš. “Pāgajienu beigās cilvēkiem parasti saku, ka tas viņiem būs kā svaiga dopings visai nākamajai nedēļai. Liela daļa nedēļas laikā tik daudz kilometru nemaz nenoiet, cik viņiem izdodas pieveikt vienā svētdienā.”

Tieši pārgājiens nedēļas nogalē cilvēkam var būt kā ielāps pasīvajam dzīvesveidam – mājas, darbs, mājas. Turklāt tā ir iespēja arī ģimenes dzīves uzlabošanai, jo nereti šādā ppiedzīvojumā vecāki dodas ar bērniem. Turklāt vairumā gadījumu pārgājienā iet savstarpēji nepazīstami cilvēki, un tāpēc tā ir izdevība iegūt jaunas paziņas un, kas zin, varbūt arī pavisam citu dzīves pavērsienu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Saistītie raksti

Nākamais raksts:

Paziņos skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera saziedotos līdzekļus jaunietes Lāsmas Zukures ārstēšanai

Skaties tālāk, lai uzzinātu vairāk