Ar ziņu par manu uzvaru ir pilni mediji, tai pašā laikā Latvijas profesionālie sportisti nevienu neinteresē. Turklāt viņi iegulda daudzkārt vairāk nekā es.
Regbijs Latvijā ir kļuvis daudz ātrāks, taktiskāks un interesantāks. Nesen internetā noskatījos desmit gadu senu spēli Latvijā. Filmēts ir no augšas, un interesanti ir tas – kur atrodas bumba, tur bars ar abu komandu spēlētājiem. Vakar noskatījos mūsu sniegumu čempionātā, un jāteic, ka sniegums ir kvalitatīvs – vairāk sitienu, kombināciju un asumu.
Dzīvē rezultātu summē sīkumi. Ja runa ir par tiem, kas vēlas kļūt par čempioniem, – visi strādā, bet gala rezultātu ietekmē tieši nianses. Un ar tām daudzi netiek galā. Tādiem sportistiem ir bardaks briļļu kastē, ķivere ir netīra vai pulsometrs te strādā, te nestrādā.
Vienmēr, ja izdarīsi vairāk, nekā no tevis prasa, tu sasniegsi vairāk. Ir tāds stāsts par cukurtrauku. Ja uzdevums būtu notīrīt cukurtrauku, tad 99 procenti pasaules iedzīvotāju notīrīs cukurtrauku, bet tikai viens procents notīrīs arī vāciņu, tātad izdarīs vairāk.
/Reinis Ošenieks/
Es uzaugu kopā ar brālēnu, mūsu starpā valdīja nepārtraukts sacensību gars, gan skrienot, gan braucot ar ričukiem, gan kāpjot kokos. Viņa klātbūtnē man sevi vajadzēja pierādīt.
/Beāte Klipa/
Nosvērtība ikdienas steigā