Dalīties „Ceļot ar kājām (ziemā)“

Ceļot ar kājām (ziemā)

Tas nu ir oficiāli – pārgājieni is the new black!* Tomēr pārgājiens rudens un ziemas spelgonī gan sajūtu, gan sagatavošanās ziņā ir pavisam cits plauktiņš, ja to salīdzinām ar vasaru. Izveidojām nelielu ceļvedi, kas palīdzēs (un iedvesmos) izlīst no mājas un doties pārgājienā arī tad, kad draugi sēž pie kamīna vilnas zeķēs.

Konsultē alpīnists un ceļotājs Kristaps Liepiņš, Kalnu grupas alpīnisma apmācību kursa alpīnisma instruktors, un Rolands Melbārdis, aktīvā tūrisma centra Eži vadītājs.

 

Sagatavošanās

Pārgājieni ziemā atšķirībā no vasaras prasa vēl jo lielākus sagatavošanās darbus un iespējamo situāciju un risku izvērtēšanu, īpaši tad, ja pārgājiens plānots ar nakšņošanu ārā. Vasarā var laiski ielīst guļammaisā un lielākais drauds ir lietus, toties ziemā laiks nav prognozējams – var gan snigt, gan puteņot, gan salt, gan atkust. Lai dotos kādā nopietnā, izaicinoši interesantā pārgājienā, nepieciešama pieredze. Un šo personīgo pieredzi vislabāk iegūt pakāpeniski, soli pa solim, – dodoties nelielos, mazākas sarežģītības pārgājienos, kuros veiktais attālums ir neliels, laikapstākļi labāki un ir iespēja variēt ar ceļa izvēli. Arī pie aukstuma cilvēks pierod, bet tam vajadzīgs laiks. Pamazām norūdoties, kļūstam aizvien izturīgāki.

 

Inventārs

Ja plānots garāks pārgājiens sniegainā apvidū, visprātīgākais un parocīgākais pārvietošanās veids ir slēpes. Šādā gadījumā var izmantot gan koka slēpes, kas mantotas no vecākiem vai vecvecākiem, gan modernas distancenes. Vislabāk, ja slēpes var pielikt pie jebkuriem apaviem un nav nepieciešams izmantot speciālos slēpju zābakus. Ja iet bez slēpēm, svarīgi, lai apavi būtu ievalkāti, – brienot cauri sniegam, pēda darbojas nedaudz citādi, tādējādi pavisam viegli var iedzīvoties noberzumos. Vēl viena iespēja – sniega kurpes, kas neļauj dziļi iegrimt sniegā. Tomēr tās būs tiešām noderīgas vien stipra sniega apstākļos un tad, ja sniegam pa virsu ir sērsna. Citos gadījumos tās būs vien neparocīgs traucēklis. Līdzi paņemtās mantas var gan nest mugursomā, gan izmantot sniega situāciju lietderīgi un vilkt līdzi ragaviņās.

 

Apģērbs

Viena no būtiskākajām niansēm – apģērba atbilstība pārvietošanās tempam. Intensīvi ejot, ķermenim ir siltāk, un, pārlieku biezi satuntulējoties, var sākties svīšana. Taču to nevajadzētu pieļaut, jo organisms tādējādi zaudē šķidrumu un sāļus, kā arī apstāšanās gadījumā ātri sāks salt, tāpēc jāmācās iešanas tempu balansēt ar apģērba slāņiem tā, lai izvairītos no svīšanas. Visprātīgāk ir vilkt vairākas apģērba kārtas, nevis vienu siltu džemperi. Apakšā – silto apakšveļu. Pa virsu – siltāku džemperi vai jaciņu. Tam pa virsu – jaku, kas pasargā no vēja un nokrišņiem. Somā jāieliek vēl kāds kamzolis, kuru uzreiz uzvilkt tad, ja plānots apstāties uz ilgāku laiku. Ne velti kalnos mēdz teikt: pirms uzsāk kāpšanu, jānoģērbj kāds slānis – ir jābūt nedaudz vēsai sajūtai, citādi jau pēc brīža kustībā sakarsīsim, vajadzēs apstāties, pārģērbties vai arī riskējam zaudēt daudz organisma šķidruma. Protams, apģērbam jābūt arī vieglam, ērtam, kustības neierobežojošam – no tā atkarīga arī drošība! Ja šauru bikšu dēļ nevarēsim pārlēkt pāri upei, vajadzēs peldēt…

 

Nakšņošana

Visdrošāk un ērtāk, protams, nakti pārlaist kādā namiņā vai pirtī, bet, ja tādas iespējas nav vai vienkārši vēlas piedzīvojumu, arī ziemā var gulēt teltī vai pat paša celtā sniega būdā. Bez priekšzināšanām gan ziemas laikā nakšņot ārā nav ieteicams. Nakšņojot jāģērbjas tik biezi, cik biezs ir līdzi paņemtais guļammaiss. Mūsdienās pieejami arī tādi, kurā var gulēt zem klajas debess vienā apakšveļā. Ja ceļ telti, to vislabāk no ārpuses aplikt ar sniegu. Guļot vairākiem cilvēkiem kopā, telts iekšiene pamazām sasils. Siltāk būs, ja teltī uz grīdas uzklās paklājiņu, lai tas nelaiž cauri aukstumu.

 

Pidžamas kārta

Lai arī cik stindzinoši auksti būtu laukā, vislabāk uz nakti pārvilkt jaunu drēbju kārtu, kas paredzēta tikai gulēšanai. Sākumā pārģērbšanās var šķist psiholoģiski grūta, bet, pārvelkot apģērbu, ir pavisam cita svaiguma sajūta.

 

Labas zeķes

Vislabāk nepažēlot naudu un nopirkt īpašās tūrisma zeķes. Lai arī dārgākas par vecmammas adītajām, vilnas zeķes daudz ātrāk mēdz noberzt kājas, tādējādi pārgājiena vidū var gadīties situācija, kad būsim gatavi maksāt miljonu, lai tikai nesāpētu uzberztās tulznas. Vilnas zeķes vislabāk pataupīt vakaram, kad lienam teltī vai guļammaisā.

 

Dūraiņi

Ja pirksti atradīsies kopā, tiem būs siltāk nekā tad, ja katrs atsevišķi.

 

Kam obligāti jābūt somā?

Mobilajam telefonam ar uzlādētu bateriju.

Pārgājiena rajona kartei.

Skaidrai naudai un bankas kartei.

Nelielai aptieciņai (dažas pretsāpju tabletes, marles saite, plāksteru komplekts, mazās šķērītes, siltumu atstarojošais pārklājs survival blanket).

Sērkociņiem vai krama šķiltavām uguns iekurināšanai.

Saliekamajam nazim.

Uz galvas nostiprināmam lukturītim.

 

 


Vienmēr jābūt darbības plānam, ko darīt situācijā, ja kādam no grupas kļūst par aukstu un nepieciešama medicīniskā palīdzība.


 

To visu var ievietot atsevišķos, ar slīdslēdzi noslēdzamos polietilēna maisiņos un visu kopā – aizrullējamā un noslēdzamā ūdensdrošā iesaiņojumā. Protams, vienmēr būs patīkami, ja līdzi būs nedaudz pārtikas un neliels termoss ar siltu dzērienu. Kādam sporta batoniņam somā vietu vienmēr var atrast!

 

Sniega tēja

Ja sanāk iet pa nomaļu vietu, kur tikko uzsnidzis sniegs, to var izkausēt un katlā uz ugunskura uzvārīt tēju. Ūdeni var paņemt arī no strautiņiem, kas ziemā nemēdz aizsalt. Ziemas šarms…

 

 Ko pavisam noteikti nevajag darīt?

 

Ēst šokolādi. Pamēģiniet aukstumā apēst kādu tumšās šokolādes gabaliņu… Bez uzdzeršanas tā lips pie aukslējām! Muskuļiem vajadzīga enerģija tūlīt, bet šokolādes tauku pārstrādei organismam ir jāpatērē papildu enerģija un šķidrums.

 

Lietot alkoholu. Tā lietošana aukstumā, lai it kā sasildītos, padara cilvēka organismu vēl ievainojamāku, kā arī būtiski liek sašķobīties līdzsvara izjūtai un kustību koordinācijai.

 

Izvēlēties kokvilnas apģērbu. Tas iesvīdīs, organisms ar savu siltumu nespēs to izžāvēt, līdz ar to liela iespēja iegūt sāpīgus noberzumus un tulznas, kā arī mitrais apģērbs radīs papildu iespēju saaukstēties. Sintētiskie materiāli būs daudz patīkamāki un noderīgāki šādā reizē.

 

Bezatbildīgi dedzināt ugunskuru un atrasties tam par tuvu.  Šī ir “lieliska” iespēja iznīcināt visas tās labās īpašības, kas piemīt jaunās paaudzes pārgājienu apģērbiem. Membrānmateriāli, flīsa materiāli, plānie sintētiskie slāņi – tas viss lielā karstumā sakūst, maina savu struktūru un tiek bojāts.

 

* Jaunais melnais jeb ļoti aktuāla tendence. (Angļu val.)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Saistītie raksti

Nākamais raksts:

Mazais, kusties, kusties, kusties!

Skaties tālāk, lai uzzinātu vairāk