Dalīties „Danku lielmeistars Kristaps Dārgais: Papildus adrenalīns un atmosfēra ļauj uzlēkt vēl augstāk“

Danku lielmeistars Kristaps Dārgais: Papildus adrenalīns un atmosfēra ļauj uzlēkt vēl augstāk

Viens no Eiropas labākajiem “Slum dunk” meistariem Kristaps Dārgais šovasar nomainīja basketbola klubu un turpina atgūties no krustenisko saišu plīsuma. Trauma ir sadziedēta un motivācija spēlēt basketbolu ir augstāka kā jebkad, mums katram sniegtās iespējas, kas reizēm šķiet pašsaprotamas, vērtē basketbolists. Tuvojoties jaunajai sezonai, “Sportland Magazine” aicināja Kristapu Dārgo uz sarunu un noskaidroja “Slum dunk” tapšanas aizkulises.

 

Matīss Vecvagaris: Čau Kristap! No hokeja treneriem dzirdētas atziņas, ka basketbols Latvijā pārņem Nr.1 sporta veida statusu. Kā Tu vērtē mūsu basketbolu pēc spožā Eiropas čempionāta? Vai kaut kas ir mainījies pēdējo gadu laikā?

Kristaps Dārgais: Tā kā pats esmu basketbolists un basketbolam sekoju jau kopš laika, kad sevi atceros, man tas vienmēr ir bijis pirmajā vietā. Turēju īkšķus par mūsējiem, kad palikām 24.vietā Eiropas čempionātā un tāpat to darīju arī šogad. Domāju, ka tādi kā es ir pietiekami daudz, bet tajā pašā laikā ir arī sporta sekotāji, kas jūt līdzi tā sauktajam karstākajam sportam konkrētajā brīdī. Arī par sevi to varu teikt tenisa, hokeja, savulaik arī futbola sakarā.

Pēc Porziņģa parādīšanas uz NBA skatuves nenoliedzami sākās basketbola bums, plus mums ir arī virkne lielisku spēlētāju, kas spēlē augstākajā Eiropas līmenī. Tas veidoja augsni tam, ka cerējām uz lieliem sasniegumiem čempionātā.

Spēlējām tiešām labi un pacēlām savu spēli neredzētos augstumos. Līdz ar to pēc Eiropas čempionāta basketbols noteikti ir sports Nr.1, it sevišķi tāpēc, ka futbolam iet ļoti smagi un hokejs buksē. Basketbolisti sevi lieliski pierādīja pareizajā laikā. Ļoti, ļoti ceru, ka tie fani, kas tagad pievienojās izlases atbalstītāju lokam nepazudīs brīdī, kad nespēlēs Porziņģis, Bertāni, Timma, Strēlnieks un citi, kuriem to neļaus Eirolīgas kalendārs.

 

Viens no Eiropas labākajiem “Slum dunk” meistariem augustā bija redzams “Krastu mačā”, pastāsti par savām sajūtām pēc atgriešanās laukumā, vai trauma ir aizmirsta un vari trenēties nedomājot par to?

Kristaps Dārgais: Sajūtu ziņa tas bija TOP 3 konkurss manā dzīvē. Astoņus mēnešus pirms šī konkursa kliboju ar kruķiem un par sportošanu bija jāizmirst uz ilgāku laiku. Tad nu šīs bija manas atgriešanās sacensības, pirmais iznāciens skatītāju, tuvinieku un draugu priekšā.

Tā ir vienreizēja sajūta, ka atkal spēj darīt to, kas pirms tam licies tik vienkārši un pašsaprotami. Šo konkursu izbaudīju ar pavisam citām sajūtām – katru minūti uz laukuma novērtēju it kā tas būtu pēdējais danku konkurss, nekad iepriekš to tā nebiju uztvēris.

 

Pārāk bieži mēs aizmirstam, un uztveram par pašsaprotamu lietas, kas īstenībā ir tik lieliskas un citiem cilvēkiem pat neaizsniedzamas.

Protams, bija bail un biju satraucies. Par kāju domāju un noteikti vēl domāšu kādu laiku, bet tikai kāpjot pāri šīm bailēm mēs kļūstam stiprāki un ejam uz priekšu. Šobrīd trenējos par 100 procentiem, esmu ļoti labā sportiskajā formā un kuru katru dienu gaidu zaļo gaismu basketbola kontakta treniņiem, lai izietu basketbola laukumā.

 

Šovasar esi mainījis basketbola klubu, ar kādu motivāciju un noskaņojumu gatavojies sezonai?

Kristaps Dārgais: Pievienojos BK “Ogre” komandai. Esmu Ogres basketbola skolas absolvents, līdz ar to tā man ir tāda kā atgriešanās mājās – vietā, kur sākās mans basketbola ceļš. Viss, sākot no treneriem un beidzot ar dežurantēm ir jau pazīstams, līdz ar to izbaudu šeit katru treniņu dienu. Komadas biedri ir labi zināmi, un ar lielu daļu kopā cīnījāmies vienā laukumā, vēl esot padsmitnieku gados. Jau divas nedēlas pēc operācijas sāku trenēties pie trenera Ērika Visocka. Līdz ar to, esmu darbojies jau ilgu laiku un mērķis ir tikai viens – atgriezties laukumā labākam nekā biju iepriekš.

 

Pieminēji, ka Ogrē sākās Tavs basketbola ceļš. No kāda vecuma esi basketbolā?

Kristaps Dārgais: Sāku braukāt uz basketbola skolu 10 gadu vecumā. Kāpu iekšā vilcienā un no savas mājvietas Jumpravas katru dienu braucu uz 30 minūšu attālumā esošo Ogri.

 

 

Cik stundas dienā velti šim sporta veidam?

Kristaps Dārgais: Šobrīd esmu profesionāls sportists, līdz ar to, arī laiks ko veltu basketbolam ir audzis. Šobrīd vēl papildus darbojos, lai celis būtu par 100 procentiem gatavs. Savas 6-7 stundas dienā salasās.

 

Kādi ir Tavi un komandas mērķi šajā sezonā?

Kristaps Dārgais: Motivācijas noteikti netrūkst! Pirmkārt, atgriezties laukumā pēc traumas. Un nenoliedzami vēlos sasniegt ar klubu to, kas nav izdevies iepriekšējos gados. Konkrētas vietas saukt nevēlos. Cīnīsimies par uzvaru katrā spēlē, neuzvaramu komandu LBL nav.

 

Ļoti daudz līdzjutēji seko līdzi Tavām sekmēm “Slum dunk” konkursos. Pieļauju, ka, veseļojot krusteniskās saites, esi noskatījies simtiem video un uz papīra esi zīmējis neskaitāmas shēmas, kā pārsteigt skatītājus un žūriju. Pastāsti, kā notiek gatavošanās “Slum dunk” plānošana vēl pirms treniņiem!

Kristaps Dārgais: Protams esmu redzējis neskaitāmus video un domājis, ko un kā darīt, bet es mēģinu iet soli pa solim. Pirmais mērķis ir tieši dankošanas ziņā atgriezties tur, kur es biju pirms traumas, līdz tam man vēl ir pietiekami daudz jāstrādā. Kad būšu sasniedzis savu iepriekšējo līmeni, tad arī sākšu praksē izmēģināt jaunas lietas.

Idejas ir, mērķi arī, noteikti centīšos tos īstenot. Runājot par danku plānošanu, ir paveicies, ka šobrīd internets ir pilns ar lieliskiem “Slam dunk” meistariem, pilns ar iespaidīgiem dankiem. Tā kā man ir savādāka lekšanas tehnika un daru to no labās kājas un dankoju ar labo roku, bet normāli sportā ir lekt un dankot ar pretējo kāju un roku, es daudzus dankus aizņemos no citiem džekiem, pielāgoju savai lekšanas tehnikai

un beigu beigās sanāk danks, kādu neviens cits pasaulē nav pirms tam paveicis. Kā piemērs ir “Tornado danks”, kuram, kā tā autors, arī devu šo nosaukumu.

 

Mūsdienu steidzīgā ikdiena pieradinājusi jauniešus pie tūlītēja rezultāta. Cik reizes jāizpilda viens triks, lai saprastu, ka varbūt vēl pēc tik pat reizēm sanāks to realizēt?

Kristaps Dārgais: Tas ir ļoti dažādi. Ir bijušas reizes, kad konkrētu danku mēģinu 100 reizes un nesanāk. Nākamajā diena atkal 100 reizes un trešajā dienā tas sanāk ar pirmo reizi.

Daudzus dankus esmu sācis mēģināt ar tenisa bumbiņu, tad pārgājis uz volejbola un beigās uz basketbola bumbu.

Ķermenim ir jāsaprot kustības, kādas tam jāveic, lai konkrētais danks izdotos. Reizēm tas prasa vairāk laika, citreiz jauns danks izdodas ar piekto piegājienu, bet tas noteikti ir retāk.

Dankošanā kā jebkurā citā lietā ir jāiegulda liels darbs. Lai sasniegtu ļoti labu līmeni, var pietikt tikai ar lielisku lecienu, bet, lai būtu izcils, ir jāiegulda liels darbs un neskaitāmi mēģinājumi. Viss sākas treniņos – lai danks sacensībās būtu veiksmīgs, tas ir jāslīpē treniņos.

 

Cik ilgi jāstrādā pie tā, lai izdevies triks būtu reāls arī reizē, kad apkārt būs skatītāji un žūrija?

Kristaps Dārgais: Ja tu izej uz laukuma un zini, ka 8 no 10 reizēm treniņos šo danku liec iekšā, tu esi drošs ka sacensībās to izdarīsi – papildus adrenalīns un atmosfēra ļaus uzlekt vēl augstāk.

 

Ir jātic pašam sev! Ja bailes padankot garām būs lielākas nekā vēlme to izdarīt veiksmīgi, konkurss būs neveiksmīgs, to zinu no savas pieredzes.

 

Cik modīgi ir trenēties iemetienos no augšas? Vai Tev ir sekotāji?

Kristaps Dārgais: Dankošana kā tāda pēdējos gados ir kļuvusi daudz populārāka. Galvenais iemesls tam ir plašais sociālo tīklu pielietojums, kur var redzēt ļoti daudz un dažādus “Slam dunk” meistarus, dankošanas amatierus, basketbolistus, kas skaisti triec bumbu grozā, galu galā neskaitāmus bērnus, kuri to dara uz zemākiem groziem.

 

“Slam dunk” ir basketbola efektīgākā daļa. Katrs skatītājs vēlas redzēt tirecienus spēles laikā. Jau vairāku gadu garumā “Slam dunk” konkursi notiek ne tikai basketbola līgu zvaigžņu spēles ietvaros, līdz ar to, platforma, kur var atrādīties ir kļuvusi ievērojami lielāka.

 

Mūsdienās sekotāju mēraukla ir sociālie tīkli. “Instagram” tīklā man ir 13 tūkstoši sekotāji, noteikti lielākā daļa ir pateicoties manām “Slam dunk” meistara prasmēm. Jordans Kilganons šobrīd tiek uzskatīts par labāko dankeri pasaulē, viņam ir vairāk nekā 300 000 sekotāji. Tādēļ droši varu teikt, ir cilvēku grupa, kurai dankošana kā tāda ir saistoša un interesanta.

 

Vai zini kādu, ko esi pievērsis basketbolam?

Kristaps Dārgais: Tā konkrēti nemācēšu pateikt, drīzāk kādu esmu pievērsis dankošanai. Esmu saņemis diezgan daudz vēstules ar jautājumiem un padomiem, kā kļūt par labāku dankeri. Komplimentus ar to, ka jaunieši iedvesmojas no tā, ko es daru.

Milzīgs prieks saņemt šādas vēstules, tiešām to novērtēju un vienmēr cenšos uz tām atbildēt.

 

Kāds ir Tavs lielākais basketbola sapnis, ko Tu vēl vari paspēt realizēt?

Kristaps Dārgais: Esmu vienmēr pieturējies pie nelieliem sapnīšīem, kuri kopā veido vienu lielo sapni. Pagājušo gadu kopā ar Baronu izcīnījām LBL medaļu. To biju nosaucis par savu basketbola sapnīti. Lai gan biju daļa no komadas, tomēr laukumā nebiju traumas dēļ, un atbalstīju komandu tikai emocionāli. Gribētos to izdarīt esot laukumā. Tēlaini izsakoties, gribu sasniegt savu spēju maksimumu basketbolā. Traumas laikā daudz sanācis padomāt. Ir lietas, kuras noteikti varēju darīt labāk un savādāk. Tagad cenšos darīt lietas savādāk, un ceru, ka rezultāts neizpaliks.

 

Cik svarīga basketbolam ir vide, lai tam pievērstos jaunieši un šis sporta veids attīstītos?

 

Kristaps Dārgais: Laba vide jebkurā sportā un jebkurā nodarbē ir ļoti svarīga. Prieks, ka basketbols lēnā garā ir izveidojis sev pievilcīgu tēlu, kur nenoliedzami svarīgi ir mūsu spētāju sasniegumi klubos, bet visvairāk lielās izlases panākumi. Kristaps Porziņģa lieliskais tēls un panākumi ir devis lielisku grūdienu basketbola popularizēšanai un vides sakārtošanai ap to. Tas ir jāizmanto arī visām sporta skolām un pašvaldībām, piesaistot bērnus tieši basketbolam.

 

Ekipējumam Tu izvēlies NIKE, kā nonāci līdz šādai izvēlei? Kā vērtē šī zīmola basketbola apavus?

Tieši sporta apavus izvēlos NIKE. Esmu spēlējis visos iespējamos citu firmu apavos, bet tomēr jāatzīst ka ar NIKE es jūtos vislābāk un ērtāk.

Kristaps Dārgais: Apaviem ir milzīga nozīme, tāpēc šeit nav vietas eksperimentiem.

 

Vai nodarbojies ar vēl kādiem citiem sporta veidiem?

Kristaps Dārgais: Man pašam ļoti patīk spēlēt pludmales volejbolu. Pēdējos gados sanācis mazāk to darīt, bet katru reizi, kad sanāk, to daru ar lielu azartu un kārtīgu atdevi. Šovasar biju apņemies vairāk to spēlēt, diemžēl ārsti vēl neļava to darīt jūnijā un jūlijā. Augustā jau bija jāsāk gatavoties sezonai kopā ar komandu, līdz ar to, tam īsti vairs nebija laika.

 

Tavs novēlējums “Sportland Magazine” lasītājiem

Kristaps Dārgais: Izbaudīt sportu, izbaudīt to, ko jūs darāt. Kā jau minēju sākumā – tikai traumas laikā es pa īstam novērtēju, ko nozīmē, kad nevari sportot. Tāpēc izbaudiet to, ko dariet un dariet to no visas sirds! Lai arī kā reizēm negribas, sajūta pēc lieliska treniņa vienmēr kliedē šaubas par nākamā treniņa izlaišanu.

 

Paldies par sarunu un veiksmīgu sezonu!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Saistītie raksti

NBA sezona ir klāt!

Šonakt ar diviem mačiem tiks dota zaļā gaisma jau 72.Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) sezonai, turklāt otro gadu pēc kārtas starp…

Nākamais raksts:

Armands Simsons: Mainīsies, kas kustēsies

Skaties tālāk, lai uzzinātu vairāk