Dalīties „EIROPAS ČEMPIONE PLUDMALES VOLEJBOLĀ ANASTASIJA KRAVČENOKA: ĶERMENIS IR MŪSU VIENĪGAIS INSTRUMENTS“

EIROPAS ČEMPIONE PLUDMALES VOLEJBOLĀ ANASTASIJA KRAVČENOKA: ĶERMENIS IR MŪSU VIENĪGAIS INSTRUMENTS

Anastasija Kravčenoka augustā kopā ar savu dueta partneri Tīnu Graudiņu kļuva par Eiropas čempionēm pludmales volejbolā. Anastasija atzīst, ka, viņasprāt, sportošana ne tikai uzlabo ķermeņa fizisko stāvokli, bet arī veicina smadzeņu darbību un attīsta domāšanu.

– Kā sākās tavs sportistes ceļš un mīlestība pret pludmales volejbolu? 

– 11 gadu vecumā sāku spēlēt volejbolu, un man tas uzreiz iepatikās. Pāris gadus vēlāk sāku nodarboties ar pludmales volejbolu. Šajā sporta veidā man visvairāk patīk tas, ka viss ir atkarīgs no manis pašas un manas partneres. Protams, mīlestību pret volejbolu ietekmēja arī tas, ka visapkārt ir saule un smiltis. 

– Kā šo gadu laikā, kopš nodarbojies ar volejbolu, ir mainījusies tava uztvere par sportu un fiziskām aktivitātēm?

– Jāsaka atklāti, ka līdz ceturtajai klasei man sports ne visai patika, lielāku uzmanību pievērsu mākslinieciskām darbībām – zīmēju, dziedāju, dejoju. Tomēr mana pirmā trenere volejbolā prata mani ieinteresēt par šo sporta veidu, kā arī iesaistīt komandā. Tolaik ar sportu nodarbojos prieka dēļ un tādēļ, ka vēlējos uzvarēt, šobrīd uztvere ir nedaudz mainījusies. Lai gan es joprojām vēlos izbaudīt katru spēli un to cenšos arī darīt, profesionālais sports pieprasa arī lielu disciplīnu un nepieciešamu rutīnu, tai skaitā, iesildīšanos un atsildīšanos.

– Kāda izskatās tava ikdiena – cik daudz laika aizņem treniņi un sacensības?

– Kad mēs piedalāmies kādā treniņnometnē, mums var būt pat trīs treniņi dienā. Tad, kad esam Latvijā, mums ir divi treniņi dienā. Kad esmu Latvijā, vairāk laika pavadu mājās, reizēm vakaros satieku draugus. Tomēr mēs nevaram darīt visu, ko vēlamies – nevaram, piemēram, slidot vai braukt ar skrituļslidām, lai izvairītos no traumu iespējamības. 

– Pavisam nesen kļuvāt par Eiropas čempionēm pludmales volejbolā. Saņemt medaļas noteikti ir liels gandarījums, bet nešaubos, ka tas ir prasījis lielu darbu. Kur tu rod motivāciju sportot?

– Katram sportistam gribas uzvarēt. Man vienmēr ir bijis mērķis būt labākajai, uzvarēt pretiniekus. Šobrīd mūsu motivācija ir pierādīt sevi profesionālajā sportā ne tikai Eiropas, bet arī pasaules mērogā. Mani ļoti motivē arī mana ģimene, kas mani ļoti atbalsta. 

– Kādēļ, tavuprāt, cilvēkiem kopumā būtu jānodarbojas ar sportu?

– Sports ne tikai uzlabo ķermeņa fizisko stāvokli, bet tiem, kas aktīvi sporto, parādās arī citādāka domāšana. Sportošana ļoti disciplinē cilvēku un liek smadzenēm darboties citā veidā. Manuprāt, tie bērni, kas papildus mācībām nodarbojas ar sportu, iemācās daudz labāk plānot savu laiku un darāmo, tādēļ viņiem nereti uzlabojas arī sekmes mācībās. Sports, manuprāt, veicina arī personības izaugsmi. 

– Kā atrast motivāciju vairāk kustēties, iet ārpus savas komforta zonas, sevi disciplinēt, ievērot veselīgu dzīvesveidu?

– Manuprāt, vispirms sev jāuzstāda tāds mērķis – būt veselam. Sports to veicina, paātrina vielmaiņas procesus organismā, uzlabojas asinsrite un sirdsdarbība. Ja cilvēks grib dzīvot pilnvērtīgi un ilgu laiku, tad pašiem sevi jāmotivē nodarboties ar sportu – peldēt, skriet vai vienkārši vingrot mājās. Manuprāt, vienīgais instruments, kas mums ir un ar kura palīdzību varam daudz izdarīt savā dzīvē, ir mūsu ķermenis. Tieši tādēļ tas ir jākopj. 

– Kādi ir tavi nākotnes mērķi, ko vēl vēlies sasniegt profesionālajā sportā?

– Šobrīd mans galvenais mērķis ir kvalificēties Tokijas olimpiskajām spēlēm. Tas ir mūsu mērķis jau vairāk kā gadu, un atlase beigsies tikai 2020. gada vidū, tādēļ vēl daudz spēka un enerģijas jāpieliek, lai viss izdotos. Vēl es ļoti vēlētos nākotnē kā sportiste iedvesmot jaunos sportistus ar savu personību un sasniegumiem. 

– Ko tu novēlētu visiem tiem cilvēkiem, kas grib sportot, bet nevar izkāpt no dīvāna rudenīgos vakaros?

– Es no sirds novēlu katram cilvēkam reizi dienā veltīt vismaz 5-10 minūtes savam ķermenim. Iesaku izbaudīt procesu. Pat, sēžot uz dīvāna, var izdomāt vingrinājumus, kas liek kustēties.

Teksts: Liene Pālēna

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Saistītie raksti

Nākamais raksts:

Piedzīvo aktīvu un sportisku ballīti Mežaparkā jau pavisam drīz

Skaties tālāk, lai uzzinātu vairāk