Dalīties „Futbols. Uz Eiropas čempionātu!“

Futbols. Uz Eiropas čempionātu!

„Esam definējuši savu vīziju, un tā skan šādi: futbols Latvijas sirdī. Pasakot to, mēs vienlaikus pasakām, ka vēlamies, lai futbols kļūst par populārāko sporta veidu Latvijā. Un ne vien masveidības, bet arī rezultātu ziņā. Protams, lai tā notiktu, ir garāks ceļš ejams, taču tā ir vīzija, uz kuru  gribam tiekties. Vēlamies panākt, lai uz ielas, pieejot pie jebkura latvieša un pajautājot, ar ko viņam asociējas sava valsts, viņš kā vienu no lietām nosauktu futbolu. Mūsu misija ir attīstīt, sargāt un popularizēt futbolu, kā arī iedvesmot cilvēkus futbolam,” saka LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks. Viņš atklāj, ka jau drīzumā sabiedrībai tiks prezentēta Latvijas futbola attīstības stratēģija, un piebilst, ka, no vienas puses, nelepojas, ka tā tapusi trīs gadu garumā, taču, no otras puses, tā radīta nopietnās diskusijās un darbā, kas liecina par kvalitāti.

LFF izpilddirektors Ivars Pukinskis

Visa pasaule pie kājām

Latvijas futbola dzīves vadītāji ir definējuši būtiskākos sporta veida attīstības segmentus: nacionālās izlases, spēlētājus, klubus, nacionālās sacensības, infrastruktūru un pašu organizāciju jeb LFF. Protams, visam pāri stāv galvenais virsmērķis – Latvijas futbola izlases iekļūšana 2024. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā, kas būtu viens no visu laiku izcilākajiem panākumiem, ko valsts vēsturē izcīnījuši mūsu sportisti. Tomēr, lai tiktu līdz tāda mēroga panākumiem, ir jāsakārto paši pamati, un tieši tas tiek piedāvāts.

Par vienu no svarīgākajiem stratēģiskajiem mērķiem var uzskatīt ambīciju izlašu līmenī izstrādāt un ieviest visā valstī vienotu futbola stratēģiju. Sistēmu, pēc kuras tiek veidota futbola filozofija visās mūsu izlasēs. „Būtībā tas nozīmē, ka mēs skaidri definējam, ko nozīmē Latvijas futbols. Piemēram, pasakot „Nīderlandes futbols”, visi saprot, ko tas nozīmē. Runājot par Latvijas futbolu, tas tā nav. Vieni domā, ka tā joprojām ir totāla aizsardzība, kas jau sen vairs tā nav, citi – ka dzelžaina disciplīna. Tāpēc šobrīd mēs šķetinām šo jautājumu un definējam, ko tad no Latvijas futbola vispār gribam.

Mums jābūt skaidrai vīzijai, kādus mēs vēlamies redzēt mūsu aizsargus, pussargus, uzbrucējus un vārtsargus, un tas jādefinē jau bērnu treneriem. Un tad viņi mērķtiecīgi šādus spēlētājus arī gatavos. Tas ir ļoti svarīgi,” uzsver Pukinsks.

Savi mērķi izvirzīti arī jaunatnes izlasēm, un pats ambiciozākais tas neapšaubāmi ir U 21 – tāpat kā lielajai izlasei iekļūt Eiropas čempionāta finālturnīrā. Protams, to izdarīt būs ļoti, ļoti grūti, bet loģiski skan Pukinska arguments: ja reiz prasām panākumus no pieaugušajiem un mērķtiecīgi gatavojam jaunatni, ir normāli gaidīt, ka rezultāti parādīsies jau jauniešu līmenī.

Arī dāmas

Vēl viens lielais LFF mērķiem ir sieviešu futbola attīstība. Šobrīd Latvijā šī joma „pieklibo” gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā, taču ir diezgan skaidrs: jau drīzumā tā vairs nebūs. Pukinsks skaidro, ka

šobrīd ar futbolu mūsu valstī nodarbojas 13 tūkstoši zēnu un tikai ap tūkstoti meiteņu.

Ņemot vērā, ka dzimumu līdzsvara ziņā starp puišiem un meitenēm var likt faktiski vienādības zīmi, kļūst acīmredzams, ka daiļā dzimuma pusē ir milzīgas rezerves un potenciāls. Tāpēc sievietēm tiks veidota futbola akadēmijas programma un perspektīvā ir sapnis par centralizētu akadēmiju.

Liels uzsvars tiks likts arī uz jauno talantu attīstību. LFF vēlas, lai līdz 2024. gadam Eiropas vadošo līgu jauniešu akadēmijās spēlētu vismaz 35 mūsu spēlētāji. Un mūsu treneriem bērni jau no sešu gadu vecuma mērķtiecīgi būs jāgatavo elites līmenim. „Ir izšķiroši svarīgi, lai katrā klubā šī sistēma būtu līdzīga. Skaidrs, ka simtprocentīgi ieviest to nekad nevarēs, taču tas arī nav vajadzīgs. Mums ir svarīgi kvalitātes principi, un ir normāli, ka ikvienam klubam var būt sava filozofija. Tas, ko mēs darīsim, – izstrādāsim savu sporta tehnisko programmu. No 2018. gada šādai programmai būs jābūt katram klubam. Tie varēs pārņemt mūsu programmu vai arī pateikt: nē, mums ir pašiem sava. Tādā gadījumā viņiem tā būs jāakreditē LFF un mēs sekosim līdzi, lai tiek ievēroti visi kvalitātes standarti. Protams, būs iespējami arī kompromisi, taču mēs būsim iedevuši labu pamatu – un tas būs būtisks Latvijas futbola solis uz priekšu,” stāsta Pukinsks.

Soli pa solim

Lai iepriekš minētos mērķus varētu piepildīt, ļoti svarīga ir treneru izglītība, un arī to skaita pieaugums. Treneru arodā būtiskākais elements ir kvalitāte, un jau šobrīd Latvija ir Eiropas piecniekā treneru izglītības kursu kvalitātes un pieejamības ziņā.

Ir jāattīsta un jāstiprina arī futbola klubi. Skatoties objektīvi, īstā dzīve visur un vienmēr notiek klubos. Tāpēc LFF mērķis ir nodrošināt, lai klubi būtu dzīvotspējīgi un skatītos uz dzīvi ilgtermiņā. „Ir akreditācijas sistēma, pēc kuras mēs visu laiku ceļam kvalitāti. Tāpat mums ir klubu atbalsta programmas, ar kuru starpniecību mēs finansējam dažādas lietas – treneru izglītošanu, pasākumu organizēšanu, vārtu un inventāra iegādi, laukumu uzlikšanu. Tagad esam pievērsuši uzmanību sporta menedžeru un fizioterapeitu izglītībai – ir ļoti svarīgi, lai tie progresētu arī šajā jomā. Ir ieviesta ilgtspējīgas attīstības programma – mēs jebkuram klubam gada laikā piešķirsim 5000 eiro, bet viņiem būs jāizstrādā normāls, reālistisks attīstības plāns. Viens no mērķiem ir klubu vadības kvalitātes zīmes ieviešana. Tas nozīmē: būs svarīgi, cik klubs ir labi organizēts, cik labi ir speciālisti, kā darbojas stratēģija,” stāsta Pukinsks.

Pēc sava stadiona

Jebkurā attīstībā ļoti svarīga ir infrastruktūra. Šobrīd LFF lielā skaitā ir atklājusi gan lielos, gan mazos laukumus, turklāt gan ar dabīgajiem, gan mākslīgajiem segumiem. Taču visiem ir zināms, ka joprojām nav galvenā – pašiem sava stadiona. Protams, visi saprot, ka uzbūvēt savu stadionu nav tik vienkārši, turklāt ar blīkšķi izgāzās iepriekšējā iecere par Latvijas Universitātes stadiona pārveidi par mūsdienīgu futbola būvi. Tāpēc šobrīd LFF ir apņēmusies izstrādāt reālistisku plānu, kā nonākt līdz savam stadionam. Federācija ir arī ieinteresēta, lai mūsu lielie klubi atbilstu visām UEFA prasībām un – gadījumos, kad komandas Eirokausos aizcīnās tālāk, – tās varētu spēlēt pašas savos stadionos, nevis vienīgajā šīm normām atbilstošajā Skonto stadionā. Ir plāns pilnveidot arī Staiceles kompleksu un pārveidot to par modernu nacionālās izlases treniņcentru.

„Patiesībā galvenais mērķis ir sakārtot klubus un izveidot vienotu attīstības sistēmu. Bez šo segmentu sakārtošanas mums nebūs stabila pamata. Ja mēs to izdarīsim, arī tad, ja izlase netiks uz finālturnīru 2024. gadā, tad iekļūs kādā no nākamajiem finālturnīriem,” uzsver Pukinsks.

Kopumā astoņu gadu laikā LFF futbola attīstībā plānots ieguldīt 50 miljonu eiro, savukārt, ja rēķina naudu, ko varētu izdoties piesaistīt no citiem, tie varētu būt aptuveni 100 miljonu eiro. Diezgan droši var prognozēt, ka ar tik ambicioziem plāniem panākumi neizpaliks.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Saistītie raksti

Sieviešu futbols Latvijā

Simboliski, ka 2018. gada Latvijas sieviešu futbola sezona noslēdzas ar abu meiteņu (WU17 un WU19) izlašu mačiem Eiropas čempionāta kvalifikācijā.…

Tas ir tikai sākums

Ar Kasparu Gorkšu pie Latvijas Futbola federācijas (LFF) grožiem pašmāju futbols pusgada laikā ieguvis pozitīvāku tēlu sabiedrības acīs. Jauns valstsvienības…

Nākamais raksts:

Superzvaigznes 2.0 pārņem pilsētu

Skaties tālāk, lai uzzinātu vairāk