Dalīties „Ikdiena kā funkcija“

Ikdiena kā funkcija

Ir baigi dzirdēt stāstu no kolēģa, kurš pieliecies, lai paceltu konfekšu papīriņu, bet sabeidzis muguru. Ne jau papīriņš pie vainas, bet gan cilvēka trauslais ķermenis, kurš vairs nespēj izturēt tik vienkāršu pārbaudījumu kā pieliekšanās. Lai to novērstu, ir vērts padomāt par funkcionālajiem treniņiem.

Konsultē: Mārtiņš Druvkalns (Crossfit Rīdzene)

Funkcionālie fitnesa treniņi atšķirībā no klasiskas sporta zāles noris ar visa ķermeņa iesaisti. Tikai retā kustība, izpildot vingrinājumu, izolē konkrētu muskuļu grupu. Šo treniņu mērķis ir strādāt ekonomiski, iemācoties kontrolēt ķermeni, kas tālāk pārmantojas sadzīvē. Proti, treniņu pienesums neapšaubāmi būs jūtams, ja mēdzat, piemēram, sanāk ar draugiem, lai uzspēlētu basketbolu, vai amatieru līmenī braucat ar riteni. Tikpat labi funkcionālajos treniņos gūtais pamats noderēs, veicot mājas darbus vai strādājot dārzā.

Bieži vien forma, kas tiek iegūta, strādājot svaru zālē, ir vien vizuālais veidols. Diemžēl sadzīvē tas nav pilnvērtīgs, jo muskuļi nav attīstīti vispusīgi. Turpretī funkcionālie treniņi paredz, ka ķermenis laika gaitā proporcionāli attīstās tādā veidolā, kā daba to paredzējusi, proti, bez pārspīlētiem reljefiem – vienmērīgi un sabalansēti, turklāt tiek nopietni piedomāts pie lokanības, koordinācijas un stabilitātes uzlabošanas.

Mēs ejam tajā virzienā, lai cilvēki zālē justos kā mājās, kā savējie, jo šāda veida treniņos pārlieka masveidība pat nav ieteicama.

TRENIŅU BLOKI

Izturība un sevis iepazīšana 

Nostiprināta sirds asinsvadu sistēma un sirdsdarbība ir pirmais nosacījums, lai uzsāktu darbu, kas pakāpeniski pāraug arvien lielākā treniņu intensitātē, mijoties lēnām, garām slodzēm ar īsām, eksplozīvām. Šajā blokā ietilpst skriešana, lēkšana ar lecam­auklu, airēšana, riteņbraukšana, ­peldēšana utt.

Svarcelšana

Viens no funkcionālo treniņu pamatiem ir olimpiskā svarcelšana. Liela daļa cilvēku no tās baidās, domājot, ka tas ir traumatiski. Un tam var piekrist, ja bez jebkādām priekšzināšanām cilvēks uz savu galvu sāk cilāt savai sagatavotībai neatbilstošus ­svarus.
Bet, kliedējot daiļā dzimuma bažas, jāsaka, ka šis darbs ar svariem jūs nepadarīs masīvas un muskuļotas, ja vien netrenē­sieties 2 reizes dienā, 5 reizes ­nedēļā.

Vingrošana

Lai cilvēks celtu svarus, tam ir jāvar pacelt un noturēt savs svars – ne vienu reizi vien. Viens no veiksmīgas vingrošanas pamatnosacījumiem ir ķermeņa vidusdaļas – muguras, vē­derpreses un dziļās musku­la­tūras – nostiprināšana. Tam seko ­pievilkšanās pie stieņa, pietupieni utt.

Apvienojums

Visbeidzot izturība, svarcelšana un vingrošana treniņos tiek apvienotas dažnedažādās kombinācijās un treniņu raksturos. Proti, viens treniņš var būt intensīvs ar domu 20 minūšu laikā maksimāli daudz atkārtot trīs dažādus elementus. Turpretī citā dienā tā būs spēka attīstīšana, pievelkoties vai pietupstoties vai stundas skrējiens mierīgā pulsā. Šāda treniņu pieeja izslēdz rutīnu, kas bieži vien iestājas, pildot kāda trenera izveidotas treniņu programmas, kas cikliski no nedēļas uz nedēļu atkārtojas un vairo apnikumu.

TEKSTS: Ralfs Dravnieks

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Saistītie raksti

4 jautājumi trenerim

Sportland fitnesa vēstneši par aktuālāko fitnesā un to, kāpēc tas vajadzīgs arī tavā dzīvē. ATBILD FITNESA TRENERIS KĀRLIS EIDUKS Kādas…

Nākamais raksts:

Ceļā uz augstākajām virsotnēm

Skaties tālāk, lai uzzinātu vairāk