Dalīties „Mēs gandrīz aizbraucām…“

Mēs gandrīz aizbraucām…

Latvijas futbola izlase nekad nav bijusi tik tuvu Pasaules kausa finālturnīram kā 1937. gadā, kad izšķirīgajā spēlē Vīnē sīvā cīņā ar 1:2 piekāpās Austrijai, kas tobrīd bija viena no spēcīgākajām izlasēm Eiropā. Turklāt tas vēl nebija viss – drīzi vien Austriju anektēja Vācija, un brīvā ceļazīme principā pienācās Latvijai. Kāpēc latvieši 1938. gadā finālturnīrā Francijā nepiedalījās, tas, iespējams, paliks viens no mūsu futbola vēstures lielākajiem neatbildētajiem jautājumiem. Taču par un ap spēli sarakstīts gana daudz. Lai runā tā laika notikumi un arī – valoda… 

PIRMS SPĒLES

Austrijas–Latvijas cīņa pasaules futbola meistarībā kā Vīnē, tā arī Rīgā modinājusi ļoti plašu interesi. Vīnes laikraksti katru dienu kaut ko ziņo par viesiem no Latvijas. Jo sevišķu uzmanību sacīkstei velta lielais sporta dienas laikraksts Sport-Tagblatt, kas jau kopš pagājušās nedēļas pirmdienas stāsta un pārcilā dažādus jautājumus sakarā ar gaidāmo cīņu. Savā 269. numurā Sport-Tagblatt ievieto lielu Latvijas vienības attēlu, kur mūsu vienība redzama pēc spožās uzvaras Baltijas valstu futbola turnīrā Kauņā. Pētersonu tur rotā liels vainags, bet Lauks skatāms, turot rokās izcīnīto Baltijas kausu.

Tajā pašā numurā Sport-Tagblatt ievietojis arī plašu rakstu zem virsraksta: «Interesanti viesi». Tur teikts, ka Latvijas vienībā esot arī Iļja Vestermanis, kas no bijušām spēlēm Vīnē pazīstams. Tikai 19 gadus vecs esot vārtsargs Jānis Bebris, bet jau sasniedzis starptautisku klasi. Gan neesot zināms, vai savainotās rokas dēļ viņš spēlēšot. Latvijas vienībā būšot divi jubilāri. Vecākais vienības spēlētājs – 36 gadus vecais aizsargs Pēteris Lauks aizstāvēšot Latvijas krāsas 25. reizi, bet centra pussargs Ēriks Pētersons ar saviem 25 gadiem latvju valsts vienībā būšot jau 50. reizi!

Es vai Vīne!

“Maz pavadītāju, būs daudz sagaidītāju,” tā saulainajā piektdienas rītā sprieda mūsu futbolisti, atstājot Rīgu. Toties tie nedaudzie futbola cienītāji, kas bija upurējuši dažas saldākās miega stundas, vīniešus izvadīja īsti sirsnīgi. Protams, vecu vecā māņticība neļāva labas sekmes vēlēt, bet ne jau katrreiz cilvēks domā to, ko runā. Ja avīžnieks brauc līdzi pašiem nākamo dienu varoņiem, tad stacijā jāintervē pavadītāji. Mazliet iesāņus stāv trīs mūsu populārākie futbolisti ar dzīves biedrenēm.

Aizsarga Lauka kundze darījusi prātīgāk. Uz Vīni, labi, es braucu līdz! Un Lauks šoreiz sēž kupejā pavisam mierīgs un rātns… Neparasti kluss ir citkārt dzīvais rēzeknietis Maģers. Savu noslēpumu viņš atklāj, kad esam garām Ogrei. Īsi pirms iešanas uz staciju, Maģers saņēmis telegrammu: «Es vai Vīne.» Priekšroka dota Vīnei. Bet kā būs tālāk? Kad vilciens tuvojās Skrīveriem, pārējie biedri tā biežāk kavējās Maģera tuvumā. Droši paliek droši. Ej nu sazini, cilvēks pārdomā par nākotni un iekāpj Rēzeknes vilcienā! Bet Maģers mierīgi kož ābolā un plāno, ko pirkt Katovicē, ko Vīnē. Par spēlētāju labklājību rūpējas futbola savienība – iesaiņojusi pāris simtus sviestmaižu.

Sagaida augstas amatpersonas

Futbolistu sagaidīšana bija īsti sirsnīga. Stacijā bija ieradies Austrijas futbola vadītājs Dr. R. Eberstallers, kas privātā dzīvē Vīnē ieņem atbildīgo augstākās tiesas priekšsēdētaja amatu.

No stacijas autobusā mūsu futbolisti devas uz Pasta viesnīcu, kas atrodas blakus Vīnes galvenajam pastam. Pasta viesnīcā parasti apmetas visas ārzemju futbola komandas. Svētdienas rīts, 3. oktobris. Ceļa grūtības ir aizmirstas. Mēs taču esam Vīnē! Bet arī šodien darbs ir pirmā vietā. Pēc brokastīm komanda devās uz lielo Vīnes stadionu, lai ielocītu kājas pirmā treniņā. 15 mūsu futbolisti pirmo reizi trenējās koši zaļajā laukumā, kas apņemts grandiozām betona tribīnēm. «Tas jau ir gludāks par biljarda galdu,» pēc pirmā sitiena iesaucas jubilārs Pētersons.

Treniņš domāts vienīgi kāju ielocīšanai. Viegli skrējieni, starti, dažas minūtes saspēle. Brīnišķi. Gludā laukumā bumba iet tieši tur, kur tā domāta. Vienīgi futbola zābakiem vajadzēs jaunus korķus. Citādi līdzenajā laukumā slīd kā uz ledus…

SPĒLE

Ap pusdienas laiku sāka stipri līt. Mūsu spēlētāju garastāvoklis kļuva nospiests. Visi apzinājās, ka lietainā laikā un slidenā laukumā cīņa būs grūtāka, un spēlētāji nevarēs rādīt savas spējas pilnībā. Laika apstākļi neuzlabojās arī priekš sacīkstes un visu laiku migloja. Stadionā tāpēc pulcējās tikai ap 15 000 skatītāju.

Noteiktā laikā abas vienības uznāk laukumā. Atskan tradicionālais «Lai dzīvo!» Publika mūsu vienību saņem spēcīgiem aplausiem. Austrijas vienību sagaida vēl spēcīgāki piekrišanas saucieni. Himnas nespēlē, runu nav. Aplausu sveikts, laukumā uznāk ungāru tiesnesis Pals Fon Herckis.

PIRMAIS PUSLAIKS

Spēle sākas strauji. Var redzēt, ka mūsu spēlētāji nervozē — sitieniem nav parastās noteiktības un spēka. Drīzi vien viņi tomēr saņemas un attīsta ļoti saprātīgu un strauju darbību. Binders no tālienes izmēģina vienu no saviem bīstamiem šāvieniem. Bumba tomēr lido pāri vārtiem. Laukuma vidū, atjautīgi saspēlējoties, Pētersons, Vestermanis un Rozītis strauji virzās uz priekšu. Pēc Rozīša piespēles Vestermanis ved vēl dažus metrus un pēkšņi no apmēram 20 metru attāluma raida šāvienu austriešu vārtos. To krītot mēģina uztvert Cērers, bet bumba jau tīklā. Latvija cīņā ved ar 1:0.

Jau pagājušas 15 minūtes. Binders pēc pārskrējiena vēlreiz izmēģina spēcīgu šāvienu, taču arī šoreiz bumba lido tuvu garām mērķim. Atskan izbrīna saucieni publikā. Minūti vēlāk mūsu aizsargiem nelaimējas atņemt bumbu mūsu soda laukuma priekšā, un austrieši, veikli saspēlējoties, atbrīvojas no aizsargiem. Jeruzalems ietriec bumbu tiklā. Rezultāts 1:1. Publika skaļi uzgavilē.

Tālākā spēles gaitā mūsu vienība cīnās 10 vīru sastāvā. Austrieši raida spēcīgu sitienu uz mūsu vārtiem, bet Bebris ir vienmēr savā vietā. 33. minūtē Binders no neliela attāluma iesit otros vārtus. Stāvoklis 2:1 Austrijas labā.

OTRAIS PUSLAIKS

Neskatoties uz pārsvaru, mūsu, ar lielu veiksmi un uzņēmību spēlējošiem aizsargiem un pussargiem, izdodas atvairīt pretinieka uzmācību. Tikai 10. minūtē nāk pirmais bīstamais šāviens uz mūsu vārtiem. Mūsu vārtsargs Bebris arī šoreiz laimīgi veic savu uzdevumu un novirza bumbu stūrī. Ap puslaika vidu aina mainās. Mūsu uzbrucēji izveido vairākus uzbrukumus un spēli pārnes pretinieka laukuma pusē. Publika skaļi uzmudina mūsējos. Krīt vairāki stūri par labu latviešiem, bet rezultāts nemainās.

Austrieši nekavējas katrā izdevīgā momentā doties uzbrukumos, un ļoti bieži mainās spēle. Te tā norit viņu vārtu priekšā, te atkal iejaukties nākas Bebrim. Viņš veikli uzķer divus šāvienus. Spēles temps kļuvis lēns. Pēdējā minūtē vēl draudošs moments pie mūsu vārtiem, bet aizsargi traucē Binderu, un bīstamais šāviens iet vārtiem garām. Tiesneša signāls vēsta spēles beigas. Ar 2:1 uzvarējusi Austrija, nodrošinot sev tiesību sacensties pasaules meistarības finālspēlēs Parīzē.

PĒC SPĒLES

Kas ir labākā futbola valsts Eiropas kontinentā? Šķiet, šodien šeit vairs runa var būt tikai par Austriju un Ungāriju, lai arī, 1937. gadu sākot, bija četri vienlīdz spēcīgi kandidāti: Austrija, Ungārija, Itālija un Čehoslovakija.

Latvijas valsts vienības trenera R. Štancels: «Ar rezultātu esmu ļoti apmierināts. Patiešām skaisti!» Mūsu vienības kapteinis Jānis Lidmanis: «Atzīšos – domāju, ka būs sliktāk. Bet mēs arī devām visu, ko spējām. Ceru, ka ar sasniegto rezultātu dzimtenē visi būs apmierināti!»

Pēc spēles otrdienas naktī notika bankets, kurā piedalījās arī Austrijas futbola savienības vadītājs. Viņš pasniedza latviešu vienībai sudraba šķīvi, spēlētajiem mākslinieciski darinātus pelnu traukus un LFS priekšsēdētājam Jurim Redliham – zelta nozīmi.

Viens no populārākiem dienas laikrakstiem Eiropā Vīnes Neues Wiener Journal zem virsraksta Simpātiskie viesi izsakās šādi par mūsu vienpadsmitiem: «Latvieši atstāja lielisku iespaidu. Tie nespēlēja asi, bet arī citādi rādīja vairāk, nekā no tiem sagaidīja. Austrijas vienības samērā niecīgais panākuma ne tikai izskaidrojams ar tās vājo spēli, bet ar absolūti labo viesu spēli, kuriem bija daudz labāks starts nekā austriešiem un kuri tādēļ bieži cīņā dēļ bumbas palika uzvarētāji. Lielisks bija viņu vārtsargs Bebris, kas savu milzu darbu veica ar vislielāko drošību.»

Vācu laikraksts Berliner Tagblatt: «Tā bija maz pārliecinoša slavenās Austrijas vienības uzvara.»

Prāgas laikraksts Prager Presse: «Austrija tikai ar lielām pūlēm un piespiešanos spēja uzvarēt Latvijas vienību, kas gan nespēlēja savu labāko spēli.»

Tallinas laikraksts Vata Maa: «Vai tiešām Latvijas futbols jau sasniedzis Eiropas klasi? Pret tādu vienību kā Austriju latvji pat veda 1:0.»

Kauņas sporta laikraksts Lietuvos Sportas: «Mūsu kaimiņi kā Baltijas futbola meistari cīņā pret vienu no futbolā spēcīgākajām valstīm pasaulē – Austriju – cīnījusies ārkārtīgi labi. Tas dara prieku ne vien latviešiem, bet arī mums – lietuviešiem.»

Vispār, atzīmes – lai nu mazāk vai arī vairāk – par Latvijas futbolistu uzstāšanos Vīnē atrodamas visas pasaules presē.

Teksts: Ivars Ernestsons

Foto: no Sporta Pasaules, Austrijas preses izdevumiem, žurnāla Atpūta un no Jura Zuntnera kolekcijas

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Saistītie raksti

Laiks iet uz augšu

2018. gads Latvijas futbolā noteikti nesīs pārmaiņas, jo pirmo reizi 22 gadu laikā Latvijas Futbola federācijai (LFF) būs cits prezidents.…

Nākamais raksts:

KAIMIŅU CĪŅA BŪS VĒL KARSTĀKA

Skaties tālāk, lai uzzinātu vairāk