Dalīties „Mūsu golfs skaitļos“

Mūsu golfs skaitļos

Pētām, kur spēlēt golfu Latvijā un kādi mēs izskatāmies uz pasaules un kaimiņu fona šajā sporta veidā.

Šis gads nes svaigas un nozīmīgas vēsmas Latvijas golfa ainavā, ko papildinājis jauns laukums, turklāt pa­saules klases arhitektu uzņēmuma Nicklaus Design veidots. Lai gan Jūrmala Golf Club & Hotel tapis Latvijas golfa spēlētājiem jau zināmā vietā Jūrmalas šosejas malā, tas ir uzbūvēts pilnīgi no jauna, ievērojot augstākos standartus. Par laukuma kvalitātēm atbilstošāk būs runāt pēc tam, kad tajā tiks aizvadītas pirmās spēles, tomēr tik būtisks papildinājums Latvijas golfa kartē rosina paraudzīties apkārt – varbūt pasaulē tik senā sporta veida attīstībā jau esam izvirzījušies līderos vismaz Baltijas valstu līmenī.

Kur spēlējam?

Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 10 vietu, kur spēlēt golfu, paturot prātā, ka šie laukumi ir ļoti atšķirīgi – katrs ar saviem mērķiem un auditoriju. Visaugstākā ranga sacensību rīkošanai mūsdienu standartiem pienācīgā līmenī atbilst labi zināmais Ozo Golf Club – Latvijā pirmais 18 bedrīšu jeb pilna golfa ­stan­darta laukums, kam tagad varētu pievie­noties arī Jūrmala Golf Club & Hotel. Tāpat esam bagāti ar vairākiem deviņu bedrīšu laukumiem, kas ir solīds līmenis golfa attīstībai un savu kluba biedru turnīriem, kā arī junioru golfa veicināšanai. Te jāpiemin gan Latvijā pirmais golfa laukums Viesturi Jaunmārupē, kā arī arvien attīstījusies Reiņa trase netālu no Turaidas.

Arī pļavu golfs ir golfs

Lielākā daļa Latvijas golfa laukumu atbilst savulaik pašu golferu ieviestajai pļavu golfa kategorijai, kas gan patiesībā nav stingri definēta. Piemēram, spēles dzimtenē Skotijā golfa laukums ir vienkārši golfa laukums neatkarīgi no bedrīšu skaita, to garuma un zālāja kvalitātes. Pļavu golfa apzīmējums palīdz nekļūdīties izvēlē golfa tūristiem, kas visā pasaulē ir nozīmīgs golfa laukumu ienākumu avots, tajā pašā laikā mazāk iesaistītai pašmāju publikai, iespējams, rada maldīgu priekšstatu, ka pļavu golfs varbūt nemaz nav īstais golfs un atšķiras – tāpat kā teniss no galda tenisa. Olimpiskās medaļas peldēšanā dala pēc rezultātiem 50 metru baseinā, taču tas nenozīmē, ka nevar pilnvērtīgi sacensties divreiz īsākā celiņā, bet iemācīties noturēties uz ūdens var vēl pieticīgāka izmēra ūdenstilpnē. Līdzīgi ir arī golfā, un ne velti Latvijas mēroga sacensības ir notikušas arī pielāgotā deviņu bedrīšu laukumā Avoti pie Valmie­ras, kā arī Usmas golfa klubā Ventspils novadā. Tāpat vietēja līmeņa sacensības notiek īsākā deviņu bedrīšu laukumā Odiņi pie Tukuma, sešās bedrītēs Siltajos Gulbenes novadā un Kalnozolos Madonas novadā.

Labākās iespējas Pierīgā un Vidzemē

Likumsakarīgi plašākās iespējas izvēlēties sev ērtāko un tīkamāko golfa laukumu ir rīdziniekiem un galvaspilsētas apkārtnes iedzīvotājiem – relatīvi ātri sasniedzams ir gan Ozo Golf Club, kurš, starp citu, pretendē uz unikālu statusu, jo uz to var nokļūt ar pilsētas sabiedrisko transportu, gan Viesturi, Jūrmala Golf Club & Hotel un Reiņa trase. Nostāk no Rīgas neapšaubāma golfa metropole ir Vidzeme ar Avotiem, Siltajiem, Kalnozoliem, kā arī privāti uzturētu pļavu golfa laukumu Zēmeles.

Latgaliešiem pašlaik atliek vien lūkoties uz sev tuvākajiem laukumiem Gulbenes un Madonas pusē, bet necik daudz labāka situācija nav arī Kurzemē. Usmas golfa klubā var spēlēt ikviens, laikus piesakoties, bet četru bedrīšu laukums Rūmenes muižā pie Kandavas ir pieejams tikai muižas viesiem. Daļa kurzemnieku var lūkoties arī uz Odiņiem, kas pēc oficiālā iedalījuma gan atrodas Zemgalē, tomēr Tukuma novads ir gana patālu uz rietumu pusi.

Katram sava statistika

Ņemot vērā Latvijas golfa laukumu dažādību, atšķiras arī to skaits dažādu starptautisko organizāciju statistikā. Skotijā bāzētais Karaliskais un antīkais golfa klubs R&A, kas pārrauga golfa attīstību lielākajā daļā pasaules ārpus ASV, 2017. gadā Latvijā uzskaitījis astoņus laukumus. Turpretim ­starptautiskais auditoru uzņēmums KPMG savā pētījumā – četrus.

Skotu paraugam seko igauņi, kas par saviem deviņiem golfa laukumiem uz­skaita visas vietas, kur spēlē golfu. Vēsturiskie Baltijas golfa līderi pārliecinoši savas pozīcijas gan saglabā neatkarīgi no statistikā piemērotās metodikas, jo lielākā daļa Igaunijas golfa laukumu nodrošina pilnvērtīgu spēli 18 bedrītēs. Gan valsts ziemeļu daļā Nītvaljā un Estonian Golf & Country Club, gan tuvāk latviešiem – Sāremā, kā arī divos laukumos Pērnavā un Otepē. Ne velti KPMG pētījumā Igaunija vienīgā Baltijas kaimiņu konkurencē ir atzīta par augošu golfa tirgu gan pēc pieprasījuma, gan piedāvājuma.

Līdzās Latvijai, arī Lietuvu KPMG uz­skata par golfa industrijas attīstībā pirmatnējā stāvoklī esošu. Lietuvā pirmais deviņu bedrīšu laukums Elnias tapa 2000. gadā, bet strauja izaugsme sākās aizvadītās desmitgades vidū. Kopš tā laika ir tapuši pieci 18 bedrīšu laukumi gan Viļņas un Kauņas apkaimē, gan pie Klaipēdas un Druskininkiem. Sākotnēji Lietuvā bija maz spēlētāju un meistarības līmenis atbilda spēles attīstības sākumam, bet pērn Latvijas atklātajā amatieru čempionātā galvenās balvas gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē jau ceļoja pie dienvidu kaimiņiem.

Golfa attīstību Latvijā varētu veicināt jaunu laukumu būve, un iestrādes ir. Līdzšinējā pieredze rāda, ka golfa laukumi tukši nestāv, tomēr jārēķinās, ka tie būs ilgtermiņa attīstības projekti, kam nepieciešamas miljonos eiro mērāmas un sarežģīti atpelnāmas investīcijas.

Reģistrēto golfa spēlētāju skaits (2017)

Igaunijā 2843

Latvijā 1004

Lietuvā 1101

Eiropā kopā 4 142 390

Iedzīvotāju skaits uz vienu golfa laukumu

Igaunijā 164 500

Latvijā 490 000

Lietuvā 411 500

Eiropā vidēji 104 800

Golfā iesaistīto valsts iedzīvotāju skaits (%) 

Igaunijā 0,22

Latvijā 0,05

Lietuvā 0,04

Eiropā vidēji 0,56

Teksts: Gundars Galkins. Foto: Nike.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Saistītie raksti

KUR VEIKOT LATVIJĀ?

Lielai daļai latviešu veikbords kļuvis par neatņemamu vasaras sastāvdaļu, tāpēc nepārsteidz fakts, ka Latvijā ir gandrīz 30 veikparku. Iedvesmai ieskats…

Nākamais raksts:

Simona Halepa tenisa vārdā dara visu

Skaties tālāk, lai uzzinātu vairāk