Dalīties „No izaicinājumiem neatsakās“

No izaicinājumiem neatsakās

Dzīve sagādā nevis problēmas, bet gan iespējas – Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības galvenais treneris Ainars Bagatskis, sazvanīts pašreizējā darbvietā Telavivā, teju vai pirmajā teikumā formulē savas profesionālās karjeras un, šķiet, arī dzīves kredo. No viņa krekla tikko paguvis nožūt Izraēlas kausa izcīņas uzvarētāju šampanietis, ar ko apslacīta 103. trofeja leģendārās Telavivas Maccabi basketbola komandas garajā vēsturē un pirmā, kas izcīnīta Latvijas speciālista vadībā.

Priekšā cīņa par 104. lielo balvu – Izraēlas čempiona nosaukumu – un, protams, septembris Stambulā, kur Latvijas valstsvienība ar treneri Bagatski priekšgalā ceturto reizi spēlēs Eiropas čempionāta finālturnīrā. „Grūti? Nav laika par to domāt. Katra diena nāk ar jauniem izaicinājumiem un uzdevumiem, kuru risināšanai jāvelta visa enerģija. Nav viegli, toties ļoti interesanti.”

Foto: Leta

Pasaules basketbola leģendas priekšgalā

„Izcila pieredze,” tik kodolīgi Ainars raksturo ieguvumus 2016./2017. gada sezonā. Tās sākumā viņš kārtējo reizi pārsteidza, piekrizdams kļūt par slavenā amerikāņu speciālista Deivida Blata palīgu Stambulas klubā Darussafaka. Bet decembrī atsaucās Izraēlas un pasaules basketbola leģendas Maccabi aicinājumam kļūt par ceturto (!) treneri, kas šosezon vada slaveno komandu. Tāpat kā reiz uz Kauņu, arī uz Telavivu viņš netika aicināts klubam vissaulainākajā laikā. Taču tagad ar savu piekrišanu vairs nepārsteidza nevienu. Jā, pieradinājis, ka nemēdz atteikties no iespējām. „Trīs spēlētājus atbrīvojām, vairākus no ierindas izsitušas traumas. Februāra beigās treniņā ierindā bija pieci basketbolisti… Sezonas gaitā jāpārkārto komandas modelis, turklāt jāņem vērā, ka Eirolīgā varam spēlēt kaut vai tikai ar ārzemniekiem, bet Izraēlas čempionātā laukumā visu laiku jābūt diviem vietējiem,” Bagatskis raksturo apstākļus, kādā darbu sākusi „jaunā slota”.

Piedevām Maccabi Izraēlā nav tikai titulētākā komanda. Tā ir leģenda – nacionālais lepnums. „Visos lielajos klubos trenerim katra spēle ir kā pēdējā, un neteikšu, ka Maccabi šai ziņā daudz atšķiras no Žalgira. Tāpat nav iespējams mierīgi pastaigāties pa ielām vai pasēdēt kafejnīcā. Spiediens ir milzīgs, tomēr man ļoti patīk labestīgā gaisotne gan kluba birojā, gan zālē. Jūtams, ka visi stāv un krīt par savu komandu, visi pārdzīvo par neveiksmēm un no sirds priecājas par uzvarām. Jūtams, ka vienpadsmit tūkstoši skatītāju nāk izbaudīt šovu, nevis svilpt, ja savējiem neveicas. Sezonas laikā esmu jau ceturtais treneris, kas vada komandu, un tā ir netradicionāla situācija. Bet basketbolā tādas gadās, un mans pienākums ir meklēt optimālus risinājumus. Atrast pareizo pieeju spēlētājiem, saliedēt personības komandā, dot taktisko ievirzi. Protams, noder visa līdzšinējā pieredze. Arī tas, ko Stambulā iemācījos no Blata. Ieguvumus pa īstam var apjaust no laika distances, novērtējot, cik svarīgs ir sistēmiskums, konsekvence.”

Maccabi uzvara Izraēlas kausa izcīņā apmierinājusi tikai nelielu kluba un līdzjutēju apetītes daļu. Priekšā grūti uzvaramā cīņa par līdzdalību Eirolīgas izslēgšanas turnīrā (sezonas pirmajā pusē konkurenti atlaisti pārāk tālu) un, pats galvenais, Izraēlas čempionāta finālspēles, kurās savulaik pašmājās neuzvaramā komanda nav triumfējusi – neticēsiet! – trīs beidzamos gadus.

„Vakar krustojumā no blakus mašīnas man māja, lai atverot logu. Un izdzirdēju: „Galvenais, nepamet komandu – viss nokārtosies!” Fantastiska attieksme,” Bagatskis neslēpj, ka atbalsts viņam ir svarīgs, un saprot, ka tas nebūs mūžīgs. „Basketbolā ne uzvarai, ne zaudējumam nav viena cēloņa. Rezultātu nosaka apstākļu komplekss, kurā katrs var ietekmēt tikai daļu. Svarīgi izdarīt visu, ko vari, lai komanda uzvarētu. Vai ar to pietiks – to redzēsim sezonas beigās.”

Foto: Leta

Ainars Bagatskis

Dzimis: 1967. gada 29. martā Rīgā

Izglītība: Rīgas 3. BJSS audzēknis

Spēlējis: Latvijas, kā arī Norvēģijas, Polijas, Francijas, Krievijas un Lietuvas klubos

Spēlētāja karjera: pirmā komanda Rīgas VEF (1986. gadā), pēdējā – Kauņas Žalgiris (2005). Latvijas (1994., 1996.–1998., 2002.–2003.), Norvēģijas (1993), Lietuvas (2004.–2005.) un Baltijas līgas (2005) čempions

Latvijas valstsvienības rezultatīvākais spēlētājs: 2165 punkti 143 spēlēs (1992–2003)

Galvenais treneris: Barons/LU (2006), Kauņas Žalgiris (2006–2007), Valmiera/Lāčplēša alus (2007–2009), Krasnojarskas Jeņisej (Krievija; 2010), Sokhumi (Gruzija; 2011), Krivojrihas KrivbasBasket (Ukraina; 2012), Kijevas Budiveļņik (Ukraina; 2012–2014), BC Nizhny Novgorod (Krievija; 2015–2016) Telavivas Maccabi (kopš 2016. gada decembra). Ukrainas čempions (2013., 2014.)

Latvijas vīriešu valstsvienības galvenais treneris kopš 2010. gada: vadījis komandu 98 spēlēs (46 uzvaras), tai skaitā 47 FIBA turnīru spēlēs (24 uzvaras) un 3 Eiropas čempionātu finālturnīros

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Saistītie raksti

Supervarone

Sindija Bukša ir Gada vieglatlēte 2018. Un tā nav likumsakarība, bet gan pelnīta atzinība, jo aizvadītajā gada Rīgas kausos laboja…

Nākamais raksts:

Sportista etiķete dzīvei

Skaties tālāk, lai uzzinātu vairāk