Dalīties „Skeitošana ir spēlēšanās ar vidi“

Skeitošana ir spēlēšanās ar vidi

Edgars Gabarajevs ir ne vien skeiteris un liels šī sporta veida entuziasts, bet arī skeitborda organizācijas un medija RajonTV izveidotājs. Kopā ar savu komandu viņš iedvesmo, izglīto un motivē arī citus.

 

Kas ir RajonTV, un ko jūsu komanda šī projekta ietvaros galvenokārt dara?

RajonTV ir skeitborda organizācija, kas nodarbojas ar dažādām lietām – mēs veidojam blogu Rajontv Latvian Skate network (www.rajontv.com), organizējam pasākumus, filmējam skeitborda video, radām apģērbus. Šobrīd mūsu darbības centrā ir blogs un video veidošana, darbojamies kā medijs. Blogā ik mēnesi tiek publicēti jaunumi par notikumiem skeitbordā Baltijas valstīs, intervijas, viedokļi, pasākumu apskati. Savukārt, skeitborda video ir tas, ko es pats uzskatu par savu nopietnāko aizraušanos un tas, kā RajonTV sākās. Pirms aptuveni 10 gadiem es mājās atradu savu vecāku digitālo fotokameru un izdomāju, ka varu nofilmēt, kā mani draugi skeito. Es tā arī neesmu beidzis filmēt.

Foto: Filips Šmits

Kāds sabiedrībai un pilsētai, tavuprāt, ir ieguvums no jūsu darbības?

Visu, ko darām, mēs darām sev, bet darām to ar domu, ka, cerams, tas vēl kādam būs interesanti un noderēs. Iespējams, kāds jauns zēns vai meitene uzzinās par skeitbordu tieši no RajonTV pasākumiem. RajonTV arī cenšas radīt sadarbību starp Baltijas valstu skeiteriem, kas agrāk nav bijusi tik liela. Es ceru, ka tas, ko mēs darām, iedvesmos arī jauniešus kaut ko uzsākt – rakstīt, filmēt, organizēt, tādējādi kaut ko dodot skeitborda pasaulei. Skeitošana, mūsuprāt, bagātina pilsētu, jo tas ir veids, kā neierastos veidos izmantot arhitektūras objektus. Skeitošana būtība ir sava veida spēlēšanās ar vidi.

Foto: Filips Šmits

Kas tevi personīgi un visu RajonTV komandu iedvesmo un motivē?

Uz to vēlos atbildēt ļoti vienkārši – jo mums patīk tas, ko mēs darām. Gan es, gan mani draugi novērtē to, kas notiek skeitborda pasaulē, un mums gribas tajā piedalīties. Skeitbords nav tikai fiziska aktivitāte, skeitborda pasaulē notiek daudzas interesantas lietas, no kurām var gūt iedvesmu. Skeiteri nodarbojas ar mākslu, sociāliem projektiem, aktīvismu, filmē video, raksta, fotogrāfē. Es daudz laika pavadu, skatoties skeitborda video, lasot skeitborda medijus, klausoties podkāstus. Mani mīļākie skeitborda blogi ir Quartersnacks un Jenkem. Tāpat regulāri klausos Vent City podkāstu. Divus gadus pēc kārtas biju skeitborda konferencē Pushing Borders, kas man deva lielu iedvesmu, iepazinos ar daudziem skeiteriem, kurus apbrīnoju jau kopš bērnības. Tas ir pasākums, uz kuru es noteikti braukšu atkal.

Foto: Filips Šmits

Kādi ir lielākie skeitborda notikumi, kas gaidāmi 2020. gadā?

2020. gadā skeitbords pirmo reizi tiks iekļauts Olimpisko spēļu programā, tātad oficiāli kļūs par sporta veidu, vismaz kāda daļa no tā. Uz mums tas tik daudz neattiecas, jo mūsu mērķis nav sacensties, bet tāpat būs interesanti piedzīvot, kā mainīsies mūsu subkultūra pēc šī notikuma. Personīgi man nozīmīgākais nākamā gada pasākums ir jau pieminētā konference Pushing Borders un Horvātijā notiekošais skeitborda video festivāls Vladimir Skate Film Festival.

Foto: Filips Šmits

Vai un kā, tavuprāt, pēdējo gadu laikā ir mainījusies sabiedrības attieksme pret skeitbordu kopumā?

Manuprāt, cilvēki vairāk pieņem skeitbordu, un tas attiecas ne tikai uz sabiedrību kopumā, bet arī uz pašiem skeiteriem. Man šķiet, ka agrāk daudzi skeiteri pameta šo nodarbi, kad viņiem palika 20 un vairāk gadi. Varbūt agrāk cilvēki bija vairāk ar tradicionāliem uzskatiem. Viņi it kā mīlēja skeitbordu, bet tomēr apzinājās, ka visu dzīvi skeitot nevarēs, jo dzīvē vajag darīt nopietnākas lietas. Tagad visiem maniem draugiem, ar ko skeitoju ikdienā, ir 25+ gadi, un pārsvarā visiem gribas skeitot vāl vairak nekā bērnībā. Un daži, kas pameta skeitošanu, atgriežas pie šīs nodarbes. Plašākā sabiedrībā skeitbords noteikti tiek vairāk pieņemts, to var labi novērot skeitparku celtniecībā – Rīgā ir četri āra skeitparki un divi iekštelpu. Tāpat ir publiskas telpas, kur ir atļauts skeitot, piemēram, Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kas patiesībā ir daudz nozīmīgāk par skeitparkiem.

Foto: Filips Šmits

Kādu tu kopumā redzi skeitborda vidi Latvijā?

Skeitborda vide Latvijā aug un attīstās. Vairāk cilvēku sāk skeitot un mums ir viss, kas tam ir nepieciešams. Ir parki, kur to darīt, skeitborda skolas tiem, kam vajadzīga palīdzība, lai sāktu, un veikali, kur iegādāties preces.

Videogrāfs: Artūrs Valdmanis

 

 

 

Teksts: Liene Pālēna

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Saistītie raksti

Nākamais raksts:

VELOSERVISS SPORTLAND VEIKALĀ

Skaties tālāk, lai uzzinātu vairāk