Dalīties „Rolands Admidiņš: Fizioterapija mūsdienās spēlē ļoti būtisku lomu skrējēju dzīvē“

Rolands Admidiņš: Fizioterapija mūsdienās spēlē ļoti būtisku lomu skrējēju dzīvē

Rudens skriešanas sacensību sezona uzņēmusi apgriezienus, nupat aizvadīts “We Run Riga”, bet jau priekšā “Sportlat Valmieras maratons” un pēc dažām nedēļām ar Siguldas pusmaratonu noslēgsies lielākais skriešanas seriāls Baltijā “Bigbank Skrien Latvija”. Tāpēc “Sportland Magazine” uz sarunu aicināja fizioterpeitu Rolandu Admidiņu, lai aprunātos par šīs profesijas nozīmīgumu. Noskaidrojām, ka bijušais biatlonists aprūpē Latvijas labākos vieglatlētus un vēl atliek laika palīdzēt skriešanas entuziastiem.

Matīss Vecvagaris: Čau Roland, Tu strādā fizioterapijā! Pastāsti, ko tas nozīmē?

Rolands Admidiņš: Čau! Jā, es strādāju fizioterapijā un pārsvarā strādāju ar sportistiem, kuri ir profesionāli sportisti, amatieru sportisti vai sporto prieka pēc un strādāju ar cilvēkiem, kuri strādā ofisos un sūdzās par muguras sāpēm vai diskomforta sajūtām.

Ko ietver vārds fizioterapija?

Rolands Admidiņš: Vārds fizioterapija manā praksē ietver ļoti daudz kā, piemēram, masāžas, teipošanas, ārstnieciskā vingrošana, fiziskā sagatavotība, stājas novērtēšana un korekcija, kā arī apmāca, kā pareizi atjaunoties pēc treniņiem, pirms sacensībām iesildīties un pēc sacensībām atsildīties ar puturulli. Tā ir rullēšanās tehnika, kurā cilvēks pats atbrīvo muskuļus unfascijas pēc slodzes.

 

Kāda ir Tava fizioterapeita ikdiena?

Rolands Admidiņš: Mana ikdiena vieglatlētikas sezonas laikā ir pārsvarā pakārtota sievai, viņai tiek dota priekšroka sezonas un sacensību, kā arī nometnes laikā. Līdz ar to, pakārtoju savu darba grafiku viņai, kā arī bieži braucu pie viņas uz Igauniju, tas ir, ap trīim reizēm nedēļā. Vasaras beigās sāku strādāt ar hokeja klubu “Kurbads”, kur esmu fizioterapeits un fiziskās sagatavotības treneris, kā arī strādāju ar regbija klubu “Livonia” kā fizioterapeits, kā arī ikdienā daudz strādāju ar cilvēkiem, kuri nenodarbojas ar sportu.

Tad jau sanāk apceļot pasauli! Kādas vēl iespējas sniedz šāda profesija, kas vēl ir saistošs fiizioterapijā?

Rolands Admidiņš: Tūlīt dodos uz Šveici un mācīties, kā cilvēkiem treniņos un ikdienā izmantot pašmasāžas rulli – kā tas noder sportojot un kā to var izmantot treniņu apstākļos un pēc treniņiem, lai izvairītos no traumām un ātrāk atjaunotos, kā padarīt ķermeni kustīgāku un lokanāku, kā izstiept muskuļus un kā samazināt sāpes.

 

Vai iesaki jauniešiem izvēlēties šādu profesiju?

Rolands Admidiņš: Ja godīgi, tad jauniešiem es iesaku šādu profesiju, jo šajā profesijā var strādāt plašā svērā kā, piemēram, var strādāt slimīcās, privātajās praksēs,var strādāt ar bērniem, grūtniecēm, sportistiem. Vienkārši, tu pats vari izvēlēties, kurš novirziens tev labāk patīk un vari tieši to padziļināti apgūt. Galvenais, lai patīk un ir gribēšana.

Kādi cilvēki vēršas pie Tevis pēc palīdzības?

Rolands Admidiņš: Pārsvarā pie manis vēršas cilvēki ar sporta traumām, muguras sāpēm, vai vienkārši traumām, vai cilvēki, kuri vēlas uzlabot fizisko sagatavotību.

 

Ko iesaki darīt, lai mēs sportojot mazāk nodarītu sev pāri?

Rolands Admidiņš: Iesaku kārtīgu iesildīšanos attiecīgajam sporta veidam un aktivitātei – iesildīt nepieciešamos muskuļus, locītavas un saites. Svarīga ir arī specifiskā iesildīšanās katram sporta veidam. Liela uzmanība jāpievērš arī atsildīšanās procesam. Sportojot pie lielas slodzes, sirdij un ķermenim ir liels šoks, tāpēc tas pakāpeniski jānomierina, kā arī slodzē ķermenī sakrājās toksīni jeb atkritumi, kuri jāizvada laukā un to var panākt ar atsildīšanos.

Vai varam ietekmēt sporta traumu rašanos?

Rolands Admidiņš: Pats galvenais, katram jāizvērtē savas fiziskās spējas paredzamai aktivitātei, jo daudzi pārvērtē sevi un nav fiziski gatavi slodzei, kuru vēlas veikt, līdz ar to, rodas dažādas traumas.

Svarīgi uzturā lietot ūdeni, jo arī ūdens izvada toksīnus ārā no organisma. Ūdens jādzer, lai normāli darbotos iekšējie orgāni – nieres, aknas un gremošanas sistēma. Svarīgi ir padomāt par to, kā tu vari atjaunoties pēc slodzes un sporta aktivitātēm, lai nākošajā dienā nejustos noguris, nejustu dikomfortu un būtu atkal gatavs uzsākt sporta aktivitātes.

Tātad trīs galvenās lietas ir – savu spēju nepārvērtēšana, ūdens lietošana un organisma atjaunošanās pēc fiziskām aktivitātēm.

 

Vai sportojot, cilvēkam pašam ir iespējams izvairīties no daudzu lielākā bieda – traumas?

Rolands Admidiņš: Jā, protams, svarīgi zināt savas robežas un spējas attiecīgajai aktivitātei. Kā arī svarīgs ir noskaņojums, piemēram, ja pēc darba dodies skriet un darbā esi saguris, sev mēģini iestāstīt, ka “es jūtos slikti, man sāp kāja, man sāp mugura”, tad tādejādi labāk neiet treniņā, jo liela iespēja, ka ar šīm domām, negācijām tu vari piesaukt savu traumu. Līdz ar to labāk neiet treniņā un paņemt brīvdienu.

Svarīgi, lai sporta aktivitāte sagādā prieku un gandarījumu. Kā arī, ja jūties saguris un īsti nezini, vai iet treniņā, tad labāk ir izvairīties no treniņa, jo uz noguruma fona ir lielāka iespēja traumēties, jo cilvēks kļūst neuzmanīgāks. Kā jau iepriekš teicu, uzmanība jāpievērš iesildīšanās un atsildīšanās procesam.

 

Nerunāsim tālāk par traumām, Tu strādā ar Latvijas izlases sportistiem un esi neatņemama sastāvdaļa viņu rezultātos, kā fizioterapija palīdz sasniegt augstvērtīgus rezultātus?

Rolands Admidiņš: Es strādāju ar ļoti daudziem sportistiem, kuri nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem un svarīgi ir zināt nianses katrā sporta veidā. Nepieciešams izprast katru sportistu, sporta veidu un zināt to, kas viņam ir tiešām nepieciešams, jo sporta veidi atšķiras un katram atlētam nepieciešama savādāka pieeja.

Gadiem strādājot, jau ieraugot sportistu, Tu zini, kas viņam nepieciešams.

Svarīgi ir izprast attiecīgo sporta veidu, jo daudzi sporta veidi ir asimetriski, līdz ar to sportista ķermenis ir sarotējis, bet ne vienmēr nepieciešams to labot, jo bieži šis sarotētais ķermenis attiecīgajam sportistam attiecīgajā sporta veidā nāk tikai par labu, jo viņa ķermenis ir pie tā pieradis un viņa ķermenis jūtas labi, bet, ja mēģinātu iejaukties un mēģinātu iztaisnot, tas varētu nākt par sliktu rezultātiem.

 

Strādājot ar atlētiem, svarīgi ir tas, cik ātri es varu viņu savest kārtībā pēc traumas, jo visi sportisti pēc iespējas ātrāk vēlas atgriezties sacensībās vai treniņos, līdz ar to ir svarīgi, lai sportists man uzticas. Mūsdienās fizioterapija spēlē ļoti plašu lomu sportistu dzīvēs, jo svarīgi ir pēc iespējas ātrāk sportistam atjaunoties, novērst traumu, atgriezties sportā pēc traumas, uzlabot sportista fizisko stāvokli, parūpēties par sportistu sacensību un treniņu laikā.

Es uzskatu, ka vissvarīgākais ir tas, lai sportists man uzticas par 100 procentiem arī tad, ja kaut kas atgadās, lai viņš zina – ja kaut kas ar mani notiks, mans fizioterapeits savedīs kārtībā.

Fizioterapeits sportista dzīvē spēlē lielu lomu, jo strādājot ar sportistiem, ir daudzi pienākumi, kā piemēram, masāžas, treniņu procesu filmēšana, analizēšana, ēst gatavošana, vingrošana, motivēšana utt.

Ko vari teikt par ekipējumu, cik tas ir svarīgs treniņos un sportiskajos sasniegumos?

Rolands Admidiņš: Ekipējums ļoti lielu lomu mūsdienās spēlē treniņos. Protams, svarīgi atbilstošu ekipējumu izmantot attiecīgajā sporta aktivitātē. Kā piemēram, lielākā kļūda ir tā, ka daudzi skriešanas apavus izmanto trenažieru zālēs, lai taisītu pietupienus ar svara stieni un pēc tam kādā citā dienā dodas skriet un sūdzās par sāpēm kājās un pēdās, taču aizmirst tādu lietu, ka skriešanas apavi paredzēti skriešanai, jo tajos ir izstrādātas speciālas tehnoloģijas un gēli, kuri apsorbē triecienu un padara skriešanu veiglāku.

Turpretīm, ja ar šiem apaviem tiek cilāti svari, šī tehnoloģija un gēli tiek bojāti un ātrāk nolietojas, jo ir liels spiediens, kā rezultātā gēls, kurš apsorbē triecienu, tiek bojāts un vairs nepilda savu funkciju un lielāka iespēja traumēties. Tāpēc fitnesa nodarbībās ir jāizmanto fitnesa apavi. Tagad Latvijā ļoti populārs sporta veids ir “crossfit”, kur Nike ir ļoti piemērota līnija “Metcon”.

Līdz ar to, katram sporta veidam ir paredzēti savi apavi, un katram sporta veidam ir savs inventārs. Svarīgs ir arī apģērbs, kuru izvēlēties. Kā jau mēs zinām, nav nepiemēroti laikapstākļi, ir nepiemērots apģērbs, līdz ar to, katram sporta veidam jāpiemeklē piemērotākais apģērbs.

 

Pēdējos gados skriešana kļūst par modernu laika pavadīšanas veidu. Vai Tev kā vieglatlētam ir kādi savi īpašie padomi, kurus būtu jāņem vērā, skriešanas atkarīgajiem?

Rolands Admidiņš: Gluži sevi par vieglatlētu nesauktu,vairākus gadus nodarbojos ar biatlonu, bet vasaras mēnešos paralēli biatlonam startēju vieglatlētikas sacensībās. Lielākās kļūdas, kuras tiek pieļautas, ir nepareizu apavu izvēle.

Daudzi cilvēki pērk apavus pēc izskata, nevis pēc to tehnoloģijām vai paredzētajam skriešanas segumam un distancēm. Tādējādi ļoti daudzi cilvēki agrāk vai vēlāk sūdzās par diskomfortu un sāpēm. Turklāt svarīgi ir izvēlēties arī atbilstošu apavu izmēru. Daudzi cilvēki pērk apavus, kuriem kāju pirkstu gali atrodas līdz ar apavu purngalu, kā rezultātā, skrienot lielu kilometāžu, tiek noberzti kāju nagi.

Vēl viena bieža kļūda skriešanā ir savu spēju neizvērtēšana, piemēram, cilvēks visu laiku skrien piecus kilometrus un pēkšņi izdomā skriet pusmaratonu, vai arī skrējējs ikdienā skrien padsmit kilometrus un izdomā noskriet maratonu. Vēljotrakāk, ja viņš izdomā skriet maratonu ar nepiemērotiem apaviem, kuri pie tam ir izvēlēti par mazu. Svarīgi, lai viss notiktu pakāpeniski, kā arī liela nozīme ir tam, kā tiek sadalīta distance savam fiziskajām spējām, jo nereti daudzi pārķer distances sākumu un distances vidus un beigu daļā knapi kustas.

Paldies par vērtīgajiem ieteikumiem!

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Saistītie raksti

Mūsu golfs skaitļos

Pētām, kur spēlēt golfu Latvijā un kādi mēs izskatāmies uz pasaules un kaimiņu fona šajā sporta veidā. Šis gads nes…

Nākamais raksts:

11. Vamieras maratons izaicinās sīkstākos jau šajā svētdienā

Skaties tālāk, lai uzzinātu vairāk