Dalīties „UNIVERSĀLAIS KAREIVIS REIKS“

UNIVERSĀLAIS KAREIVIS REIKS

Arī tie, kas neseko līdzi aktualitātēm latviešu hiphopa mūzikā, Arvi Reiku noteikti zinās no projekta «Olas», kas plašāk pazīstams kļuva ar dziesmu par hokejistu Zemgu Girgensonu. Šobrīd Reiks strādā pie soloalbuma, ar kuru centīsies iedvesmot ne tikai jauniešus, bet arī cilvēkus gados.

Tavi dziesmu teksti ir motivējoši un iedvesmojoši. Tev ir svarīgi citus ­iedvesmot?

– Jā, es cenšos jauniešiem skaidrot, ka forši ir nevis lietot alkoholu, pīpēt un tusēt apkārt, bet ‒ tieši pretēji – dzert ūdeni, sportot, mācīties un lasīt grāmatas. Cenšos parādīt, ka cilvēks kļūst interesantāks un labāks, darot tieši šīs pozitīvās lietas, nevis ballējoties un pazaudējot sevi, dzīvojot neveselīgi.

Tevis pārstāvētais žanrs vismaz Amerikā vairāk asociējas tieši ar pretējām lietām!

– Latvijā daudz kas ir citādi. Pirmkārt, mums nav tumšādaino reperu. (Smejas.) Arī Edavārdi nerunā par sliktām lietām savās dziesmās. Tāpat arī Arstarulsmirus, ko daudzi pazīst kā Gustavo. Arī Gacho jaunākais albums ir citāds nekā iepriekšējie. Tā ka ne viss ir saistīts ar ballīti. Katrs raksta to, ko viņš jūt un kā viņš jūtas. Katrs pats izvēlas savu ceļu.

 Latvijas reperu dzīvesveids arī ­atšķiras. Jūs nebraukājat ar dārgām sporta mašīnām!

– Jā, mēs tās izīrējam videoklipiem! (Smejas.) Man ir draugi, kam ir sporta mašīnas, tāpēc tas ir iespējams. Atšķirība no Amerikas ir tā, ka mēs ar repu nenopelnām lielu naudu, tāpēc jādomā arī citas idejas, kā pie tās tikt. Galvenais, ka varu no rīta piecelties ar prieku, jo zinu, ka darīšu to, kas man patīk.

Tu ar savu mūziku centies motivēt citus, bet kas motivē tevi?

– Mani motivē nauda! (Smejas.) Vēl vairāk mani motivē cilvēki, kas kaut ko ir paveikuši. Es lasu grāmatas, skatos filmas, klausos dziesmas. Mani iedvesmo ļoti daudz cilvēku, kuriem pats vēlos līdzināties. Caur šiem cilvēkiem redzu, kāds es vēlētos būt un ko vēlētos darīt. Ņemu no viņiem paraugu!

Kuri ir šie cilvēki?

– Man patīk mūziķis Jay–Z. Man patīk arī komiķis un aktieris Kevins Hārts. Tieši šobrīd lasu viņa grāmatu, kurā viņš atklāj savu stāstu, kā viņš no nekā, dzīvojot dzīvoklī, par kuru viņš nevar samaksāt īri, kļūst par populārāko komiķi pasaulē un taisa milzīgus šovus izpārdotās arēnās. Man patīk arī daudzi aktieri, piemēram, Džeimss Franko un Leonardo di Kaprio. Viņi neplātās ar saviem panākumiem, kā mēs to darām savos klipos, bet parāda, kā ar savu atpazīstamību tu vari darīt labu pasaulei. Tie ir tikai daži piemēri, bet šādu cilvēku ir daudz. Piemēram, Jay–Z savu naudu ir nopelnījis ne jau ar talantu repā, bet tieši ar savām smadzenēm, naudu pareizi investējot.

Tevi vairāk interesē tieši ­dzīvesstāsti, nevis ­daiļliteratūra?

– Ne tikai. Lasu arī dzīves mācības grāmatas, kuras nu jau gan ir mazliet apnikušas, jo sāk šķist, ka tajās visās ir viens un tas pats. Jebkurš stāsts tev kaut ko var dot. Nav konkrēta žanra, ko lasu. Mani interesē ļoti daudzas lietas – retorika, arī aktiermāksla ‒, tāpēc lasu arī par to. Lasot varu daudz iemācīties.

Tevi iedvesmo cilvēki, kas maina ­pasauli. Ko tu pats vēlētos mainīt tajā?

– Es gribētu, lai visi ir bagāti, lai visi ir laimīgi, veseli un sportiski.

Ja visi būtu bagāti, īsti bagāts nebūtu neviens!

– Bet varbūt tieši tas būtu labāk. Visiem visa pietiktu, un neviens nejustos apdalīts. Katrs dotu no sevis labāko un saņemtu tik, cik ir atdevis no sevis.

Vēl pirms ne tik ilga laika hiphopa mākslinieki filmējās klipos un uz skatuves kāpa platās biksēs un sportiskā jakā. Kur tas viss ir palicis?

– Tas palika pagājušajā gadsimtā! Viss mainās, arī hiphops mainās. Un tas ir labi! Kā saka – pastāvēs, kas pārvērtīsies.

 Kā tu vislabāk jūties uz skatuves? Koncertos maini savu tēlu?

– Manuprāt, esmu tieši tāds pats kā vienmēr – kāds eju pa ielu, tāds uzkāpju arī uz skatuves. (Smejas.) Man sevi grūti novērtēt no malas, bet domāju, ka koncertos uzvedos tāpat kā ikdienā. Vismaz apģērba ziņā noteikti!

 Nav noslēpums, ka esi visai sportisks. Ar kādiem sporta veidiem tu nodarbojies?

– Bērnībā spēlēju hokeju. Kad to pārtraucu, sāku dejot breiku. Pat ieguvu augstas vietas Latvijas čempionātā. Vēlāk man radās problēmas ar muguru, un tad es sāku repot. Šobrīd dažkārt spēlēju basketbolu, pasāku trenēties arī boksā un kikboksā, citreiz uzspēlēju hokeju. Gribēju veidot savu hokeja komandu, bet tam neatlika laika. Daru to visu prieka pēc! Patiesībā spēlēju jebko, ko man piedāvā, – arī florbolu un futbolu. Varu būt viss un spēlēt jebko! Esmu vienmēr aktīvs.

 Esi gandrīz kā universālais kareivis!

– Jā, eju arī uz trenažieru zāli. Sevi uzturu formā!

Ja tev nebūtu muguras traumas, ­iespējams, nemaz nebūtu kļuvis par ­reperi?

– Iespējams! Varbūt nebūtu Reiks, bet Breiks! Viss notiek tā, kā tam jānotiek.

 Ieejot sporta preču veikalā, es parasti ar interesi paskatos uz jaunajiem basketbola apaviem. Kuri plaukti tev izraisa lielāko interesi?

– Tas ir atkarīgs no sezonas, bet vienmēr paskatos uz Nike Air Max apaviem, vai nav parādījies kas jauns. Ejot garām, pataustu bumbas. (Smejas.) Vēl man ļoti patīk Jordan apģērbs. Ja ir ziema, paskatos uz ziemas jakām un zābakiem.

 Ziema strauji tuvojas! Nebaidies no drūmajiem laikapstākļiem?

– Tāds laiks mani tieši iedvesmo! Varbūt tāpēc, ka tad man ir gan vārdadiena, gan dzimšanas diena. Tāpēc nav tik skumji. Ziema man ir iedvesmojošākais laiks, sāk notikt daudz kas jauns. Pavasaris man šķiet skumjāks.

Vai ziemā arī vieglāk rakstīt dziesmu tekstus?

– Tas gan nav atkarīgs no gadalaika. Vārdu rakstīšana notiek ļoti spontāni.

Dziesmas atnāk pašas vai arī tu izdomā, ka vajadzētu sarakstīt jaunu dziesmu, un tad arī apsēdies un raksti?

– Tas notiek dažādi. Pārsvarā tās atnāk pašas, bet pašas neatnāks, ja vismaz neapsēdīsies pie lapas. Dziesmu rakstīšana ir kā darbs, bet, ja nekas nenāk laukā, neko arī nevarēsi izspiest. Citreiz gribas uzrakstīt jaunu dziesmu, taču nekādi nespēj neko izdomāt. Reizēm tieši slinkuma brīžos tās uzrodas.

Mūzika ir viss, ar ko tu nodarbojies?

– Jau vairākus gadus tas ir mans vienīgais darbs. Paralēli gan taisu radio un video reklāmas. Vēlos izveidot savu aģentūru, ko nosauktu par Reiklāmu. Tas varētu būt paralēls darbs mūzikai.

Runājot par mūziku, drīzumā no tevis gaidāmi jaunumi, vai ne?

– Jā, nesen iznāca klips dziesmai «Zvaigznes». Pēc tam saules gaismu ieraudzīs vairāki singli, kuri tiks apkopoti manā soloalbumā, kas iznāks pavasarī. Būs arī koncerti – viens Rīgā, otrs Liepājā. Tas viss man ir kaut kas pavisam jauns.

Daudzi tevi vairāk iepazina, kā pats saki, joku projektā «Olas». Šī apvienība vēl pastāv?

– Šis projekts vēl pastāv. Esam izdevuši albumu, bet jaunas dziesmas šobrīd netop. «Olas» ir noliktas plauktiņā. Pašlaik katrs darām savas lietas.  Gan jau kādu dienu «Olas» atgriezīsies, bet ‒ kad, neviens to nezina. Šobrīd koncentrējos savam soloprojektam.

Ja «Olas» ir joku projekts, tad Reiks ir pavisam nopietns čalis?

– Jā, bet viņš var arī pajokot! (Smejas.) «Olas» ir ļoti sarkastiskas un ironiskas. Reiks ir vairāk iedvesmojošs, ar stāstu.

Kuras ir tev tuvākās tēmas mūzikā?

– Konkrētu tēmu man nav, jo katra dziesma ir par kaut ko citu. Viena dziesma ir par Latviju, bet cita par to, ka tieši no Latvijas jāaizceļo prom uz salām. Dziesmas var būt par ļoti pretējām lietām. Es rakstu par to, ko es redzu apkārt, ko jūtu.

Par kuru savu dziesmu esi visvairāk lepns?

– Tā varētu būt dziesma «#Par Latviju». Tā nav dziesma tikai jauniešiem, jo to novērtē un klausās arī mana omīte. Tātad to klausās arī vecāki cilvēki, kas repu patiesībā nemaz neklausās. Klausoties šo dziesmu, var nobirt arī kāda asara, tāpēc rodas sajūta, ka tas ir kas vairāk par repu.

Tātad reps nav tikai jauniešiem, bet arī cilvēkiem gados!

‒ Reps noteikti primāri nav domāts veciem cilvēkiem, bet, ja viņi to klausās un vēl novērtē, tas jau skan forši. Tas nozīmē, ka arī šāda veida mūzika nav paredzēta tikai šauram lokam, bet visai plašai auditorijai.

 

Cenšos jauniešiem skaidrot, ka forši ir nevis lietot alkoholu, pīpēt un tusēt apkārt, bet – tieši pretēji – dzert ūdeni, sportot, mācīties un lasīt grāmatas. Cenšos parādīt, ka cilvēks kļūst interesantāks un labāks, darot tieši šīs pozitīvās lietas, nevis ballējoties un pazaudējot sevi, dzīvojot neveselīgi.

Šobrīd dažkārt spēlēju basketbolu, pasāku trenēties boksā un kikboksā, citreiz uzspēlēju hokeju. Gribēju veidot savu hokeja komandu, bet tam neatlika laika. Daru to visu prieka pēc!

Reika dziesmu «#Par latviju»

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Saistītie raksti

Dzelžaini svarīgi!

Viens no daudzajiem enerģiskas un veselīgas dzīves priekšnoteikumiem ir arī pietiekams dzelzs daudzums asinīs. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Kas…

Nākamais raksts:

Īsteno savu gada sportisko mērķi kopā ar Sportland

Skaties tālāk, lai uzzinātu vairāk